Siguldas Mazā Velnala

Viena no 11 Latvijas Velnalām ir Siguldas Mazā Velnala – ainaviska, interesanta ala Piķenes kraujas smilšakmens iežos.

Raksturīgs alas elements ir slīpa smilšakmens ieža kolonna pie alas ieejas. Tiesa, šī nav vienīgā šāda ala Latvijā – nedaudz līdzīgs skats paveras arī uz ne pārāk tālu esošo Blusu alas ieeju, kolonnas ir arī virknē citu Latvijas alu.

Agrāk (1980to gadu beigas – 1990tie gadi) ala bija garāka – 16,5 metri, bet tagad tā ir 10,2 metrus gara. Mazo Velnalu ir veidojis avots – Gudrības avotiņš, kurš gan tagad izplūst pārdesmit metrus lejpus alai. Līdz ar avotiņa “aiziešanu” dziļākos slāņos alas veidošanās ir apstājusies un tā pamazām izzudīs.

Ala minēta jau 19. gadsimta rakstītajos avotos, taču tās tagadējais nosaukums, šķiet, tiek lietots tikai kopš 1950jiem gadiem. 1977. gadā arheologs Juris Urtāns šo alu ierindoja Latvijas kulta alu sarakstā, lai gan drošāku liecību par šo faktu nav.

Interesants elements ir arī tā sauktais “velna skurstenis” – dziļš dobums alas griestos. Līdzīgi “velna skursteņi” ir vairākās Latvijas kulta alās, piemēram, Lībiešu Upuralās un Inčukalna Velnalā, un, protams, netālajā Krimuldas Velnalā. Tiesa, šādi skursteņi ir arī dažās alās, par kurām nav ziņu, ka tās būtu kalpojušas par kulta objektiem, piemēram, netālajā Runtiņupes alā. Autoram īsti nav skaidrs, kā tie ir veidojušies.

Gada aukstajā periodā Siguldas Mazajā Velnalā nevajadzētu līst – tad tajā ziemo sikspārņi.

Netālu no alas atrodas trīs ūdenskritumi: Mazās Velnalas strauta ūdenskritums, Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums un Piķenes kraujas trešais ūdenskritums.

184 | 07-03-2025