Muižarāju klintis

Netālu no ietekas Ventā Abava plūst gar skaistu smilšakmens klinšu virkni. Dižākās no tām ir Galmicu klintis kreisajā krastā, tām seko Sildruvu klintis pretējā – labajā krastā – upe tās apskalo. Neilgi pēc Sildruvu klintīm kreisajā krastā atsedzas beidzamās lielās Abavas klintis – Muižarāju klintis.

Muižarāju klintīm var izdalīt divas daļas – augšējo, kura sākas tieši pie Muižarāju mājām (tās, šķiet, pamazām tiek atkal apdzīvotas) un apakšējo (Lejas Muižarāju klintis), kura seko pēc apmēram 200 metrus ilga pārtraukuma.

Iespaidīgāka un interesantāka ir pirmā – augšējā jeb austrumu – daļa, kura ir ap 290 metrus gara. Šīs klintis sākas ar nelielu atsegumu, kam seko skaistais, 1,7 m augstais Muižarāju klinšu ūdenskritums nelielā sāngravā.

Aiz ūdenskrituma seko smilšakmens klints, kuru klāj seni uzraksti, tajā skaitā vairāki 19. gadsimta uzraksti, kā arī savādas, iespējams, vēl senākas zīmes pašā klints apakšdaļā, pie nobirām.

Tālāk seko klints siena, kuru ap 25-35 metrus garā posmā apskalo Abava. Šeit gar klints apakšu iet vairs nav iespējams un nākas rausties augšā stāvajā kraujā.

Aiz Abavas apskalotās klints pirmais klinšu posms beidzas un ap 200 metrus garā posmā atsegumu nav. Taču drīz stāvkrasts atkal pietuvojas upei un klintis atsākas. Iespējams, šīs – Lejas Muižarāju klintis – var izdalīt kā atsevišķu dabas objektu. Netālu no šo, otro klinšu sākuma tās šķērso dziļa grava un, paejoties pa to augšup, var apskatīt ap 1,5 metrus augsto Muižarāju klinšu otro ūdenskritumu, kurā gan parasti ūdens nav.

Atgriežamies pie Lejas Muižarāju klintīm – aiz gravas tās turpinās, sasniedzot ap 4-5 metru augstumu. No upes gan tās nevar redzēt, jo īpaši tad, kad sazaļojušas lapas. Drīz Abava no stāvkrasta atvirzās un arī Lejas Muižarāju klintis izbeidzas.

248 | 26-08-2025