Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Ludzas novads

Avoti Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Opuļu svētavots

Opuļu svētavots, aka. 2026. gada jūlijs.
Opuļu svētavots, aka. 2026. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Aiz Zilupes, purva malā atrodas vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā - Opuļu svētavots. Šī, visdrīzāk, ir senāka veselības kulta vieta.

21.6 %

Koordinātes
56.42416 Z 28.15952 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLatvija, Ludzas novads, Briģu pagasts, Briģu pagasts, Opuļos, Opuļu kapelā
Avoti, Baznīcas, Kulta vietas
Nosaukuma varianti
Opoļu svētavots
Celtniecības laiks
2018 (agrākās kapelas – 1937. un 1991.)
Kristietības virziens
Pareizticība
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
30 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Kapela virs Opuļu svētavota. 2026. gada jūlijs.
Kapela virs Opuļu svētavota. 2026. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas–Krievijas robeža lielā mērā stiepjas pāri nomaļiem mežiem un purviem. Viens no tiem, ziemeļaustrumos no Zilupes, ir Opuļu purvs. Latvijas pusē, purva malā, izplūst neliels avotiņš, kas, šķiet, jau izsenis bijis pazīstams kā dziedniecības un veselības kulta vieta. Par to varētu liecināt trīs monētas, kas tika atrastas 1937. gadā, avotā ierīkojot akas grodus. Monētas bija kaltas 1812., 1836. un 1860. gadā – tātad cilvēki tās avotā bija atstājuši jau ilgi pirms mūsdienu svētvietas izveides.

20. gadsimta sākumā ar avotu sāka saistīt pareizticīgo tradīciju. Nostāsts vēsta, ka 1901. gadā, pateicoties avota ūdenim, redzi atguvis vietējais iedzīvotājs Dementijs Kazakovs. Pirms tam dievbijīgajam vīram sapnī parādījusies Dievmāte un teikusi: “Ej un apmazgā acis avotiņā – izdziedināsies! Un pavēsti par šo avotu arī citiem!”

Iepriekšējā kapela virs Opuļu svētavota. 2008. gada maijs.
Iepriekšējā kapela virs Opuļu svētavota. 2008. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Opuļu avota slava auga, un 1937. gadā zemes īpašniece avotu uzdāvināja pareizticīgo baznīcai. Tajā pašā gadā jaunais Zilupes mācītājs Vladimirs Antipovs, apmeklējot avotu, secināja, ka daudzie apmeklētāji tā apkārtni jau pamatīgi izmīdījuši. Viņš aicināja vietu sakopt un izveidot šeit baznīcas svētvietu. Vienojoties ar Latvijas robežsargiem, vietējā draudze dažu dienu laikā virs avota uzcēla nelielu kapelu ar kupolu un krustu.

1937. gadā aizsākās arī jauna tradīcija – svētceļojums no Zilupes uz Opuļu avotu 21. septembrī, kad pareizticīgo baznīca svin Dievmātes piedzimšanas svētkus. Uz nomaļo avotu devās tūkstošiem cilvēku.

1960. gados kapelu nopostīja. Vietējie iedzīvotāji vēlāk stāstījuši, ka gan pavēles devējs – kolhoza priekšsēdētājs Stepanovs –, gan kapelas nojaucējs, traktorists, drīz pēc tam saslimuši un nomiruši. Protams, avota slavu tas vietējo iedzīvotāju uzskatos nostiprināja vēl vairāk.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas svētvieta atdzima. 1991. gada vasarā Zilupes draudze ar pašvaldības atbalstu virs avotiņa uzcēla jaunu kapelu, veidotu pēc 1937. gada kapelas parauga. 2000. gadā atsākās arī svētceļojumi, un Zilupes draudze ik gadu savās mājās viesmīlīgi uzņēma svētceļniekus no citām pilsētām.

Ar laiku svētceļotāju kļuva tik daudz, ka mazā kapela vairs nespēja viņus uzņemt. Tādēļ 2018. gada vasarā, izmantojot arī Eiropas Savienības finansējumu, tika uzcelta jauna un ievērojami plašāka kapela, kas pēc izmēriem jau atgādina nelielu baznīcu.

Netālā robeža un nesen tapušie nocietinājumi tuvākajā apkārtnē atstāj nomācošu iespaidu. Lai piekļūtu Opuļu avotam, ir nepieciešams nokārtot caurlaidi. Tomēr cilvēki uz šejieni turpina doties. Grūti atrast vēl kādu Latvijas avotu, kas būtu tik ļoti cienīts un mīlēts.

485 | 13-08-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Neparastais akmens "Zemes acs". 2026. gada jūlijs.

Akmens “Zemes acs”

Latvijas tālākajā austrumu pierobežā, krietni aiz Zilupes, atrodas neparasts laukakmens. "Zemes acs" ir ledāja noapaļots, gandrīz balts lielgraudaina…8 040 m

Pasaule Citi raksti

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.