Opuļu svētavots

Latvijas–Krievijas robeža lielā mērā stiepjas pāri nomaļiem mežiem un purviem. Viens no tiem, ziemeļaustrumos no Zilupes, ir Opuļu purvs. Latvijas pusē, purva malā, izplūst neliels avotiņš, kas, šķiet, jau izsenis bijis pazīstams kā dziedniecības un veselības kulta vieta. Par to varētu liecināt trīs monētas, kas tika atrastas 1937. gadā, avotā ierīkojot akas grodus. Monētas bija kaltas 1812., 1836. un 1860. gadā – tātad cilvēki tās avotā bija atstājuši jau ilgi pirms mūsdienu svētvietas izveides.

20. gadsimta sākumā ar avotu sāka saistīt pareizticīgo tradīciju. Nostāsts vēsta, ka 1901. gadā, pateicoties avota ūdenim, redzi atguvis vietējais iedzīvotājs Dementijs Kazakovs. Pirms tam dievbijīgajam vīram sapnī parādījusies Dievmāte un teikusi: “Ej un apmazgā acis avotiņā – izdziedināsies! Un pavēsti par šo avotu arī citiem!”

Opuļu avota slava auga, un 1937. gadā zemes īpašniece avotu uzdāvināja pareizticīgo baznīcai. Tajā pašā gadā jaunais Zilupes mācītājs Vladimirs Antipovs, apmeklējot avotu, secināja, ka daudzie apmeklētāji tā apkārtni jau pamatīgi izmīdījuši. Viņš aicināja vietu sakopt un izveidot šeit baznīcas svētvietu. Vienojoties ar Latvijas robežsargiem, vietējā draudze dažu dienu laikā virs avota uzcēla nelielu kapelu ar kupolu un krustu.

1937. gadā aizsākās arī jauna tradīcija – svētceļojums no Zilupes uz Opuļu avotu 21. septembrī, kad pareizticīgo baznīca svin Dievmātes piedzimšanas svētkus. Uz nomaļo avotu devās tūkstošiem cilvēku.

1960. gados kapelu nopostīja. Vietējie iedzīvotāji vēlāk stāstījuši, ka gan pavēles devējs – kolhoza priekšsēdētājs Stepanovs –, gan kapelas nojaucējs, traktorists, drīz pēc tam saslimuši un nomiruši. Protams, avota slavu tas vietējo iedzīvotāju uzskatos nostiprināja vēl vairāk.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas svētvieta atdzima. 1991. gada vasarā Zilupes draudze ar pašvaldības atbalstu virs avotiņa uzcēla jaunu kapelu, veidotu pēc 1937. gada kapelas parauga. 2000. gadā atsākās arī svētceļojumi, un Zilupes draudze ik gadu savās mājās viesmīlīgi uzņēma svētceļniekus no citām pilsētām.

Ar laiku svētceļotāju kļuva tik daudz, ka mazā kapela vairs nespēja viņus uzņemt. Tādēļ 2018. gada vasarā, izmantojot arī Eiropas Savienības finansējumu, tika uzcelta jauna un ievērojami plašāka kapela, kas pēc izmēriem jau atgādina nelielu baznīcu.

Netālā robeža un nesen tapušie nocietinājumi tuvākajā apkārtnē atstāj nomācošu iespaidu. Lai piekļūtu Opuļu avotam, ir nepieciešams nokārtot caurlaidi. Tomēr cilvēki uz šejieni turpina doties. Grūti atrast vēl kādu Latvijas avotu, kas būtu tik ļoti cienīts un mīlēts.

485 | 13-08-2026