Puntuks (Puntuka akmens)

Mūsdienās Puntuks ir, šķiet, mazāk ievērots objekts pa ceļam uz krāšņo Anīkšču pastaigu taku koku galotnēs, kura sākas ap 200 metrus no akmens.

Tomēr tieši šis milzis ir atpazīstamākais Lietuvas dižakmens. Par šo akmeni Lietuvā lielāks ir tikai viens – Barstīču akmens Lietuvas ziemeļrietumos, kura patiesos izmērus apzināja tikai 1957.-1958. gados.

Apraksts

446 tonnas smago Puntuku uz Lietuvas vidieni no Karēlijas atgādāja ledājs. Akmens atrodas Šventojas upes ielejas augšmalā, krāšņā, paugurainā apvidū.

Akmens – amfibolu biotīta granīts ar rapakivi struktūru – ir gandrīz pilnībā atsegts. Ledājs to ir noapaļojis kā gigantisku oli, kura augstums sasniedz 5,7 metrus!

Nostāstu un kulta vieta

Puntuks, visdrīzāk, agrāk kalpoja kā kulta vieta. Akmens virspusē ir muldveida iedobumi, kas raksturīgi kulta akmeņiem.

Vēlākajos laikos, tajā skaitā 20. gadsimtā, akmenī ir iekalti dažādi uzraksti – pārsvarā tūristu atzīmes par savu apmeklējumu.

Par akmeni ir sacerētas dažādas teikas, tajā skaitā klasiskā teika par to, ka Velns akmeni nesis, lai ar to mestu Anīkšču baznīcai, taču gailis to iztraucējis.

Cita leģenda vēsta, ka uz akmens ticis upurēts – sadedzināts – vietējais karavadonis Puntuks.

Vēl cita leģenda vēsta, ka šeit dzīvojis nejauks vīrs – Puntuks. Akmeni velni viņam uzmetuši virsū nejauši – Puntuks nu esot zem akmens.

Slaveno lidotāju memoriāls

1942.-1943. gados Puntuka apveidu un pašu akmens būtību uz visiem laikiem mainīja uzņēmīgs Kauņas revidents, klaviermeistars un aviācijas entuziasts Toms Zauka (Tomas Zauka).

Reiz kādā Kauņas kafejnīcā viņš noklausījās divu vācu virsnieku sarunu, kurā viens no virsniekiem stāstīja par savu ieceri – pēc kara Puntukā iekalt Alfrēda Rozenberga (baltvācu izcelsmes fašistu ideologs un iekaroto Austrumu provinču pārvaldnieks) bareljefu.

Tomam šajā sakarā radās pašam sava ideja. Līdz ar padomju un vācu okupācijām uz priekšu vairs nevirzījās memoriāla izveide Lietuvas nacionālajiem varoņiem – lidotājiem Steponam Darjum un Stasim Ģirēnam. Kādēļ gan tā vietā šo memoriālu neizkalt Lietuvas (tolaik) lielākajā akmenī?

Zauka slepenībā konsultējās ar citiem sabiedriskajiem aktīvistiem, organizēja memoriāla metu izstrādi un 1942. gadā, piesaistot skulptoru Bronius Pundzius un vairākus prasmīgus kapu pieminekļu veidotājus, sākās darbi.

Tiesa, bezmaz neviens par tiem nezināja – pāri akmenim tika uzcelts šķūnis ar vienu logu jumtā. Memoriāla veidotāji izplatīja baumas, ka zemes īpašnieks nolēmis šeit izveidot pirti.

1943. gada jūlijā bareljefs bija gatavs un šķūnis tika nojaukts.

Saules apspīdētajā Puntuka dienvidu pusē bija iekalti abu lidotāju portreti sānskatā un zem tiem – garš teksts: Darjus un Ģirēna vēstījums lietuviešu tautai.

Daļai lietuviešu memoriāls patika, bet daļai – it nemaz. Vēl jo mazāk patriotiskais memoriāls patika vācu okupācijas varai un pēc tam – krievu varai. Gestapo kratīja Zaukas dzīvesvietu Kauņā, bareljefu vācu karavīri apšaudīja. Savukārt, padomju varas iestādes jau 1945. gadā izsūtīja Zauku uz ziemeļiem, pēc tam atkārtoti izsūtīja atkal. 1952. gadā viņš atgriezās Lietuvā taču čekas iestādes viņu vajāja līdz nāvei no atkārtota uzbrukuma 1970. gadā.

Līdz ar to šī memoriāla radīšana ir daļa no Lietuvas vēstures stāsta.

Akmens ir aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis kopš 1964. gada un arheoloģiskais un kultūras piemineklis kopš 1972. gada.

186 | 01-04-2025