Rīgas Doms

Vecrīgā atrodas trīs milzīgas viduslaiku baznīcas: Svētā Jēkaba katedrāle, Svētā Pētera baznīca un Rīgas Doms. Rīgas Doms ir lielākā viduslaiku baznīca Baltijā un nozīmīgākā baznīca Rīgā. Gadsimtiem ilgi tā konkurēja ar netālo Svētā Pētera baznīcu gan lielumā, gan greznībā, gan arī baznīcas torņu augstumā.

Rīgas Doma vēsture

Rīgas Doms nav pirmā kristīgā baznīca Austrumbaltijas reģionā: jau dažus gadu desmitus agrāk Daugavas lejtecē tika uzceltas vairākas citas baznīcas, un, visdrīzāk, dažas baznīcas jau bija uzceltas arī Latvijas austrumu daļā. Taču Rīgas Doms jau kopš pirmsākumiem bija plānots kā galvenā Rīgas baznīca, kā jaunās kristīgās provinces reģionālais centrs Austrumbaltijā.

Arī mūsdienās Rīgas Doms ir pilsētas sirds. Tā vēsture gan nebūt nav bijusi vienkārša:

• 1211. gada 25. jūlijs — sākās katedrāles celtniecība. Svinīgo ceremoniju vadīja pirmais Rīgas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens. Rīgas pilsētu viņš oficiāli nodibināja desmit gadus pirms tam, 1201. gadā. Vēl vismaz divu baznīcu celtniecība tagadējā Vecrīgā sākās dažus gadus agrāk – Svētā Jura kapliča tika uzcelta kā daļa no pirmās pils ap 1208. gadu. Savukārt, tirgotāju baznīcu – Svētā Pētera baznīcu – sāka būvēt ap 1209. gadu.

  

• 1215. gada pavasaris — pirmā baznīca nodega un sākās jaunas baznīcas celtniecība.
• 1215-1226 — daļa no baznīcas bija uzcelta. Tā bija diezgan liela kaļķakmens un ķieģeļu ēka romānikas stilā. Daļa no šīs baznīcas – apsīda un dažas detaļas pie tās – veido mūsdienu baznīcas austrumu daļu. Šis ir viens no retajiem romānikas stila paraugiem arhitektūrā Baltijā.
• 14. gadsimta beigas – 15. gadsimta sākums — katedrāle tika paplašināta, pārveidojot to par lielu baziliku. Katedrālei bija ļoti augsts astoņstūru tornis gotiskā stilā. Rīgas Doms bija augstākā celtne pilsētā – atbilstoši rakstītiem avotiem, tornis bija 140 m augsts! Līdz ar šo brīdi aizsākās sacensība ar Svētā Pētera baznīcu par augstāko būvi Rīgā.
• 1524 — katedrāle un apkārtējās būves cieta luterāņu nemieru laikā. Luterāņi baznīcā iznīcināja greznos interjera priekšmetus, Rīgas pilsēta ieguva pār šo baznīcu kontroli un to slēdza dievkalpojumiem. Klostera īpašumi tika konfiscēti.
• 1547 — plašs ugunsgrēks Rīgā sasniedza katedrāli, nodega tornis. Ugunsgrēks iznīcināja arī tolaik lielākās ērģeles pasaulē.

  

• 1561 — Rīgas arhibīskapija sagrauto baznīcu pārdeva Rīgas pilsētai. Kopš tā laika Doms ir luterāņu baznīca.
• 1595 — tika uzcelts jauns tornis. Tā pamatne bija līdzīga pašreizējai torņa pamatnei, bet augšdaļa bija piramīdveida.
• Pēc 1710. gada – 1727. g. — pēc kara postījumiem vairākas katedrāles daļas tika pārbūvētas baroka stilā.
• 1775-1776 — baznīcas tornis tika uzskatīts par bīstamu, tas tika nojaukts un tika uzcelts pašreizējais baroka stila tornis.
• 1881-1914 — notika apjomīga Doma rekonstrukcija, baznīca ieguva savu tagadējo izskatu. Viens no galvenajiem arhitektiem bija J.D.Felsko. Šo darbu laikā tika uzbūvēta tagadējā galvenā ieeja neogotikas stilā.
• 1940-1989 – padomju okupācijas laikā dievkalpojumi katedrālē bija aizliegti.
• 1959-1962 — baznīca tika pārbūvēta par koncertzāli, tika aizvākts altāris un krēsli pagriezti pret ērģelēm.
• 1981-1984 — katedrāles inženiertehniskās infrastruktūras modernizācija un unikālo ērģeļu rekonstrukcija.
• 2011 — uzsākta pakāpeniska katedrāles rekonstrukcija pēc tam, kad 2004. gadā tika atklāts, ka ir apdraudēta ēkas konstrukcijas viengabalainība un iespējama pat tās sabrukšana.

Vērtības

Ērģeles

Unikāla Rīgas Doma vērtība ir ērģeles ar 6718 stabulēm un 124 reģistriem. Īsākā stabulīte ir tikai 13 mm gara un ar 4 mm diametru, bet lielākās stabules ir vairāk nekā 10 m garas un ar 70 cm diametru. Šo milzu instrumentu 1882.–1883. gadā uzbūvēja izcilie vācu inženieri uzņēmumā E. F. Walcker & Cie., tās tika atklātas 1884. gadā. Tobrīd tās bija pasaulē lielākās un tehnoloģiski modernākās ērģeles un, iespējams, vissarežģītākā iekārta, kādu vien cilvēks pasaulē bija radījis.

Ērģeļu iesvētīšanai komponists Ferencs Lists komponēja korāli “Nun danket alle Gott”.

Instrumentu rotā ievērojami senāka 17.–18. gadsimta ērģeļu fasāde (prospekts) baroka un rokoko stilā.

Tehniskās detaļas ir iespaidīgas, bet skaņas skaistums ir vēl iespaidīgāks: Rīgas Doma ērģelēm ir dzidra, silta skaņa. Nav iespējams ierakstīt neticamo ērģeļu tonālo bagātību – to vajag klausīties uz vietas!

Klosteris un skola

Līdz ar baznīcas celtniecību 1211. gadā sākās arī telpu izbūve mūkiem. Sākotnēji šis bija premonstriešu klosteris. Turpmākajos gadsimtos līdzās Rīgas Domam izveidojās ietekmīgā Rīgas Domkapitula ēku komplekss. Domkapituls pārvaldīja plašus zemes īpašumus mūsdienu Latvijā un Igaunijā, tieši šī institūcija savā ziņā sāka veidot īpašo Latvijas un Igaunijas kultūrtelpu.

1211. gadā tika izveidota arī klostera skola, kurā mācījās topošie garīdznieki. Šīs skolas tradīcija zināmā mērā ir saglabājusies līdz mūsdienām: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija sevi uzskata par šīs skolas turpinājumu.

Kopš 1791. gada bijušajās klostera un skolas vietās darbojas muzejs: tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Krusteja

Unikāls kultūras un arhitektūras piemineklis Baltijas mērogā ir Doma krusteja — rets agrīnās gotikas krusteju paraugs šajā Eiropas daļā. Kopējais krustejas garums ir 118 m.

Izmantotie avoti

1. Doma vēsture, Rīgas Doma oficiālā mājaslapa. Izmantots 2022. gada 6. maijā.

16 | 08-05-2024