Rīgas Svētā Pētera baznīca

Augstu pāri citām Vecrīgas būvēm paceļas trīs viduslaiku baznīcu torņi: Sv. Jēkaba katedrāles tornis (91,64 m), Rīgas Doma tornis (90 m) un Svētā Pētera baznīcas tornis (123,25 m). Pirmajai tās ilgajā mūžā ir mazāk piedzīvojumu, toties abas pārējās baznīcas ēkas ir piedzīvojušas daudz: nebeidzamu konkurenci starp šo baznīcu draudzēm, atkārtotu superaugsto torņu sabrukšanu (abām viduslaikos bija augstāki torņi) un kara postījumus.

Tagad šo baznīcu torņi kopā ar citu, mazāku Vecrīgas baznīcu torņu grupu veido unikālo Vecrīgas panorāmu.

Svētā Pētera baznīcas vēsture

Tradicionāli Svētā Pētera baznīca ir bijusi Rīgas – starptautiskās tirdzniecības pilsētas – baznīca. Gadsimtiem ilgi tā konkurēja ar citu lielvaru – arhibīskapiju. Savukārt, arhibīskapijas baznīca bija Rīgas Doms, līdz ar to šo ēku diženumā un greznībā sacentās abas varas.

• 1209 – pirmā reize, kad Rīgas Svētā Pētera baznīca pieminēta rakstītos avotos. Visdrīzāk, šajā gadā tā arī tika būvēta. Pirmā baznīca bija romānikas stila akmens celtne ar atsevišķu torni. Nav īsti skaidrs, vai šī baznīca atradās tieši tajā pašā vietā, kur atrodas mūsdienu baznīca.
• 1352 — baznīcas tornī tika uzstādīts pirmais publiskais pulkstenis Rīgā.
• 1408–1409 — apjomīga baznīcas pārbūve, to paplašinot. Izbūvēta pusapaļā daļa (apsīda) ap altāri, tagadējās gotiskās velves. Būvmeistars – Johans Rumešotels. Turpmākos darbus apturēja karš un pēc tam – mēris.
• 1456–1491 — tālāka baznīcas paplašināšana un būvniecība. 1491. gadā tika pabeigts piramidālas formas tornis, kura augstums sasniedza 136 m. Tā bija viena no augstākajām būvēm pasaulē.
• 1524 — luterāņu nemieru laikā baznīca tika izdemolēta. Liesmā gāja bojās Albrehta Dīrera altārglezna (1522). Tolaik no Rīgas tika izraidīti katoļi, baznīca tika nodota luterāņiem.
• 1666. — 11. martā (neparastā gadalaikā!) tornī iespēra zibens. 136 m augstais tornis sabruka pāri pilsētai, nogalinot astoņus cilvēkus.
• 1671-1690 — baznīcas pārbūve. Tika uzcelts jauns, vēl augstāks (148 m!), moderns baroka tornis no koka, baznīcai tika uzcelta grezna fasāde. Šī pārbūve bija viens no ražīgā, prasmīgā baroka arhitekta Ruperta Bindenšū (1645–1698) augstākajiem sasniegumiem. Tornim bija neparasta, ažūra konstrukcija. Daudziem laikabiedriem tā nepatika – viņi uzskatīja, ka Rīgas panorāma nu ir sabojāta uz visiem laikiem. Mūsdienās torņa siluets kļuvis par vienu no neoficiālajiem Rīgas simboliem.
• 1721 — tornī atkal trāpīja zibens, baznīca aizdegās un tornis atkal sabruka.
• 1743-1746 – tornis tika pārbūvēts un tagad tas vairs nebija tik augsts – “tikai” 120,7 m. Šī bija augstākā koka būve Eiropā.
• 1767-1788 — baznīcas ērģelnieks bija pēdējais J. S. Baha skolnieks Johans Gotfrīds Mītels.

• 1941. gada 29. jūnijs — baznīca smagi cieta vācu armijas uzbrukuma laikā, to izpostīja ugunsgrēks, sabruka tornis un jumts.
• 1954-1973 – apjomīga baznīcas restaurācija, no jauna tika uzcelts arī tornis. Jaunbūvētajam tornim tika izmantotas metāla konstrukcijas un tagad baznīcas augstums ir 123,25 m.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas apraksts

Baznīcas pamatdaļai joprojām ir saglabājušās gotiskā stila formas. Griesti ar gotiskajām arkām ir 30 m augsti un baznīcas iekšpusē atrodas savulaik ietekmīgu Rīgas iedzīvotāju kapenes un kriptas.

Baznīcas tornim ir elegants, savam laikam pārdrošs vairāku viena virs otra novietotu kupolu konstruktīvais risinājums. Kupoli novietoti uz kolonnām. Iespējams, ka torņa arhitektūru iedvesmoja vairāku līdzīgu Hamburgas baznīcu baroka torņi, īpaši Hamburgas Svētās Katrīnas baznīcas tornis.

Slavena baznīcas detaļa ir vējrādītājs liela, apzeltīta gaiļa formā. Kopš 15. gadsimta Svētā Pētera baznīcai ir bijuši seši šādi gaiļi, un tagad tur stāv septītais – precīza iepriekšējā gaiļa kopija. Tas ir 2,1 m garš un 1,53 m augsts. Iepriekšējais – sestais gailis (1690) ir apskatāms baznīcā.

Galvenā – rietumu – fasāde tika izgatavota no vietējā kaļķakmens. Tai ir trīs portāli, kurus rotā skaistas baroka stila skulptūras, kuras ir izgatavotas no balta kaļķakmens, kas atvests no Gotlandes salas.

20. gadsimtā pārbūves laikā baznīcas tornī tika ierīkots lifts un tūristiem tagad iespēja ar to sasniegt skatu platformu 72 m augstumā. No tā paveras brīnišķīgs skats uz Rīgas centru.

Leģenda par Zilās gvardes spoku

18. gadsimtā Rīgā izveidojās brīvprātīga pilsētnieku gvarde, kas sargāja pilsētu un tās ietekmīgākos pilsoņus. Šie sargi ieguva iesauku — Zilā gvarde. Tā tika uzskatīts par pietieki svarīgu, lai Svētā Pētera baznīcā gvardei būtu sava kripta (būvēta ap 1743. gadu).

Atbilstoši leģendai, naktī no 30. novembra uz 1. decembri baznīcā parādās spoks – miris Zilās gvardes karavīrs.

Taču, kaut kad 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā kāda jauniešu grupa nolēma atspēkot šo leģendu – ielavīties baznīcā tieši šajā naktī un iesist naglu pie altāra kā zīmi tam, ka viņi šeit bijuši.

Divi puiši iekļuva baznīcā, bet citi palika ārpusē. Neilgi pēc tam no baznīcas atskanēja izmisīgi kliedzieni, viens no jauniešiem izskrēja no baznīcas. Pārējie devās baznīcā un viņu acīm pavērās skats: uz naglas pakārts, miris otrais puisis. Saskaņā ar izdzīvojušā puiša stāstu, viņiem naksnīgajā baznīcā uzbruka briesmīga izskata karavīrs.

Leģendārā nagla blakus altārim bija redzama līdz 19. gadsimta beigām.

Izmantotie avoti

1. Vēsture, Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma oficiālā mājaslapa. Izmantots 2022. gada 10. februārī.
2. Ruperts Bindenšū, Latvijas mākslas vēsture. Izmantots 2022. gada 10. februārī.
3. Leģenda jeb spoku stāsts par Zilās Gvardes kareivja rēgu Svētā Andreja naktī, Melngalvju nams. Izmantots 2022. gada 10. februārī.

14 | 08-05-2024