Rītupītes ūdenskritums

Braslas ieleja vairāku kilometru garumā lejpus Braslas HES ir viena no krāšņākajām un neparastākajām pastaigu vietām Latvijā. Šeit atrodas virkne augstu klinšu, upe vietām veido kanjonu, klintīs ir ne mazums alu, kā arī vairāki ūdenskritumi/leduskritumi.

Pēdējā lielā klints Braslas krastos pirms ietekas Gaujā ir līdz 30 metrus augstais Buļu iezis – sārts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. Klintī ir vairākas alas tajā skaitā ne pārāk sen sabrukusī Adamaita ala, bet mazāk zināms dabas brīnums ir klintij pāri krītošais Rītupītes ūdenskritums.

Rītupīte ir ap kilometru garš strauts, kurā ūdens plūst lielāko daļu gada. Buļu iezim upīte nolīst pāri divās pakāpēs, veidojot 5,3 m augstu ūdenskritumu. Augšējā pakāpe ir izteiksmīgāka, gandrīz vertikāla, 3,1 m augsta. Strauts šeit smilšakmenī ir izgrauzis gandrīz vertikālu reni – kā redzams attēlos, 12 gadu laikā ūdens un ledus spējuši klinti pārveidot, reni padziļinot.

Apakšējā pakāpe ir ap 2,2 m augsta. To labāk apskatīt no pretējā krasta – ūdens šeit slīpi pāri klintij nolīst tieši Braslas upē.

Rītupītes ūdenskritums minēts jau 1969. gada ģeologu atskaitē. Savukārt, par Rītupītes nosaukumu Guntis Eniņš 1988. gada “Lauksaimniecības kalendārā” rakstīja “…vecos laikos Māras dienas rītā jauni puiši un jaunas meitas, lai būtu skaisti un lai miegs nenāktu, skrējuši šurp pirms saullēkta muti mazgāt, jo avota strauts tek pret rītiem. Nesuši strauta ūdeni arī uz mājām.”

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

127 | 15-10-2024