Rogāļu akmens

Rogāļu gravas stāvajā, kreisajā nogāzē netālu no Daugavas atrodas milzu akmens.

Vadakmens

Tāpat kā citus Latvijas akmeņus, arī šo akmeni šurp atgādājis ledājs. Tomēr, atšķirībā no daudziem citiem akmeņiem, šī akmens petrogrāfiskais sastāvs ļauj noteikt, tieši no kurienes tas ir ticis atgādāts.

Rogāļu akmens sastāv no specifiska rapakivi granīta paveida – viborgīta. Šī granīta sastāvā esošie laukšpata kristāli ir ar it kā apsūbējušām maliņām. Tāds pats granīts veido kristāliskā pamatklintāja iežus Viborgas pilsētas apkaimē Karēlijas zemesšaurumā. Tātad – ledājs šo bluķi ir atvilcis ap 500 kilometrus tālu uz dienvidiem. Šādus akmeņus, kuru petrogrāfiskais sastāvs un izskats ļauj noteikt to izcelsmes vietu, sauc par vadakmeņiem. Tiesa, ir ļoti maz vadakmeņu, kuri ir TIK lieli.

Vēsture un nostāsts

Rogāļu akmeni 1920jos gados centās sadalīt mazākos gabalos, lai izmantotu būvniecībā. Kopš tā laika līdzās galvenajai akmens daļai atrodas ap 4 metrus gara atlūza.

Kopš 1977. gada akmens ir dabas aizsargājamais objekts. Šeit ir izveidota ainaviska dabas taka, pa kuru var aiziet arī līdz Daugavai. Dabas takā ir apskatāmas arī 2015. gadā uzstādītās koka skulptūras (Haralds Gerts, Andrejs Ratkevičs), 2018. gadā izveidotas kāpnes un tiltiņi.

Ap 110 metrus uz ziemeļiem atrodas Rogāļu Laimas avots. Ar avotu un akmeni ir saistīta teika:

Reiz Laima un Pērkons priecājušies par Daugavas dzidro ūdeni. Viņus pamanījis Velns – greizsirdības uzplūdos tas metis ar akmeņiem. Laima sāka raudāt, bet Pērkons saniknojās un, zibeņiem šaudoties, ielēca Daugavā. Kādu mirkli iestājās miers, līdz Velns pieliecās tuvāk Daugavai. Pēkšņi upē pavīdēja Pērkona sadusmotā seja un tas Velnam meta ar milzu akmeni, kuru Pērkons turpat Daugavā bija samīcījis kopā no mazākiem akmeņiem.

300 | 25-10-2025