Rojas otrais Saules akmens

Akmeņi ar dažādiem iekalumiem parasti izraisa interesi – taču, diemžēl, ļoti bieži nav iespējams noteikt, cik sens ir veiktais iekalums un ar kādu mērķi tas ir veikts.

Rojas otrais Saules akmens ir viens no šādiem akmeņiem. Tas ir neliels laukakmens, kurš atrodas netālu no meža stigas Rojas pievārtē. Šeit mežā ir ne mazums ledāja atstātu laukakmeņu, kuri guļ uz senās jūras gultnes.

Akmens piesaista uzmanību ar to, ka tajā ir iekalta ap 3-4 centimetrus dziļa gredzenveida rieva. Akmens virsma, iespējams, ir līdzināta, lai gan viena mala ir atlūzusi. Iespējams, tieši šī atlūzuma dēļ darbi pie akmens kalšanas nav vairs turpināti.

Šo akmeni 2016. gada 14. jūlijā atklāja rojeniece Aija Dāvidsone – akmens ir bijis zem biezas zaru un sūnu kārtas. Atklājēja meklējusi citu interesantu vietējo akmeni – Zibeņdambja Saules akmeni un bija pārsteigta atrodot it kā līdzīgu, bet citādāku cilvēka apstrādātu akmeni. Viņa piedāvā akmeni saukt par “Rojas Zelta zīli”.

Iekalums šajā akmenī atšķiras no otrā akmenī veiktā iekaluma – te tas ir dziļš, paviršāks, tas neveido precīzu apli un aplim pa vidu nav iekalts krusts.

Autoraprāt, šeit kalšana veikta, visdrīzāk, ar praktiskiem nolūkiem un ne pārāk sen. Akmens atrodas netālu no ceļa un, ja to būtu veiksmīgi izdevies izveidot vēlamajā formā, akmeni būtu samērā vienkārši aiztransportēt tur, kur to bija iecerēts izmantot. Pastāv arī iespēja, ka akmenī tika veidota iedobe – mulda – kādiem kulta rituāliem. Latvijā ir vairāki šādi muldakmeņi.

Ir interesanti, ka ne pārāk tālu viens no otra ir divi šādi akmeņi, kuros veikti it kā līdzīgi, bet tajā pašā laikā atšķirīgi iekalumi.

Izmantotie avoti

1. Aija Dāvidsone, Rojā atklāts jauns Saules akmens, Banga, Rojas novada informatīvais izdevums, apmeklēts 2025. gada 14. maijā.

204 | 14-05-2025