Rudzīšu akmens

Rudzīšu akmens ir Latvijai unikāls dižakmens, kam nav līdzīga. Ja absolūtais vairākums Latvijas dižakmeņu ir kristāliskā pamatklintāja ieži — pārsvarā granīti un gneisi —, tad Rudzīšu akmens ir nogulumiezis — kaļķakmens.

Lielais akmens atrodas Kalniešu gravas augšmalā. Daļa klints bluķa ir iegrimusi zemē, tomēr redzamā daļa ir iespaidīga — līdz 2 metriem augsta, 4,6 metrus gara un 3,8 metrus plata.

Līdzīgi vairumam Latvijas dižakmeņu arī Rudzīšu akmens pēdējās desmitgadēs, pateicoties siltajām ziemām, pārklājas ar arvien biezāku sūnu kārtu. Tomēr sūnas nav klājušas visu akmeni — vietām joprojām redzama gaišpelēkā kaļķakmens virsma. Akmens satur pārakmeņojumus, kas ļauj noteikt tā vecumu — šī klints veidojusies silūra periodā, vēl pirms Latvijā plaši sastopamā devona.

Kaļķakmens virsmā sastopami arī interesanti apļveida raksti, kas vietām var atgādināt citplanētiešu rakstu zīmes — visdrīzāk tie radušies kaļķakmens virsmas šķīšanas procesā.

Rudzīšu akmens pirms ledus laikmeta bija daļa no silūra perioda kaļķakmens slāņiem tagadējā Sāremā salā vai tai tuvējā (mūsdienu) Baltijas jūras daļā. Līdzīgi kā vēl tālāk ziemeļos esošos granītus, arī šo kaļķakmeni ledājs sadrupināja un lēni pārvietoja uz dienvidiem.

Salīdzinājumā ar granītu kaļķakmens ir trauslāks. Milzīgais ledāja spēks šo iezi bieži sadrupināja smalkos gabaliņos vai pat putekļos. Tomēr gandrīz neticamas sagadīšanās rezultātā Rudzīšu akmeni ledājs saudzēja un atgādāja līdz Kurzemes vidusdaļai kā lielu, neskartu bluķi.

Akmens ir nosaukts bijušo Rudzīšu māju vārdā. 2012. gadā šis neparastais un skaistais dabas piemineklis tika izraudzīts par gada ģeoloģisko objektu. Tajā pašā gadā tika izveidota arī taka līdz akmenim — līdz 2025. gadam no tās saglabājusies ceļmalas zīme un vairāki tiltiņi.

352 | 25-12-2025