Rundānu Valna dūbe (Rundēnu Velna dobe)

Mežainajā apvidū ziemeļaustrumos no Rundēniem atrodas virkne neparastu ieplaku ar ļoti stāvām malām. Visu šo ieplaku grupu dēvē par Rundānu Valna dūbēm jeb Rundēnu Velna dobēm, bet par Rundānu Valna dūbi sauc arī pašu lielāko un iespaidīgāko no tām.

Milzu bedre paugura virsotnē

Ja skatu neaizsegtu samērā blīvais krūmājs un mežs, Valna dūbe būtu pat ļoti iespaidīga. Milzīgā ieplaka atrodas ap 200 m gara un 100 m plata paugura virsotnē. Pauguru veido ledāja kušanas ūdeņu sanesta smilts un smilšaina grants.

Pati Valna dūbe ir 83 m gara un 66 m plata, tās lielākais dziļums sasniedz 13,6 m. Tiesa, ieplakas malas nav vienādi augstas – vietām tās paceļas tikai 4–6 metrus virs bedres pamatnes. Valna dūbes augšmala vietām atgādina valni, jo abās pusēs tai ir stāvas nogāzes.

Nogāze uz bedres pusi ir ļoti stāva – slīpums sasniedz pat 40 grādus, savā ziņā pat pārsniedzot smilts un grants dabisko nobiruma leņķi. Vēl stāvākas šo iežu nogāzes dabā nemaz nevarētu ilgstoši saglabāties.

Bedres pamatne ir mitra, daļu no tās klāj neliels sūnu purvs. Šeit izplūst gruntsūdens, un lielāko daļu gada ieplakas dibenā saglabājas nelieli dīķīši.

Tuvākajā apkārtnē atrodas vismaz vēl sešas līdzīgas, taču mazākas ieplakas, bet tālāk uz ziemeļaustrumiem – vēl viena liela ieplaka: Dongu Valna dūbe. Latvijā lielākais līdzīgas izcelsmes veidojums – Pušas gredzenveida paugurs – arī atrodas Latgales augstienē, ap 40 km uz rietumiem. Mazāk izteikti, līdzīgi gredzenveida pauguri ir arī citās Latvijas augstienēs.

Kā radās Valna dūbe?

Kopš 1962. gada, kad šīm savdabīgajām ieplakām plašāku uzmanību pievērsa Rundēnu ceļu meistars P. Berjoza, par to izcelsmi izvirzītas dažādas hipotēzes. Ticamākās no tām Valna dūbju rašanos saista ar gruntī apraktu ledus masu kušanu pēdējā apledojuma beigu posmā – termokarsta procesiem. Taču arī šim skaidrojumam iespējami vairāki varianti. Viens no interesantākajiem saistīts ar pingo – pauguru, kura kodolu veido ledus.

Pēdējā apledojuma beigās Skandināvijas ledus vairogs no Latvijas teritorijas neatkāpās vienmērīgi. Šis process ilga tūkstošiem gadu – ledāja mala atkāpās, uz laiku apstājās un brīžiem atkal virzījās uz priekšu. Atsevišķiem ledāja atkāpšanās posmiem jeb deglaciācijas fāzēm zinātnieki devuši nosaukumus. Latvijas teritorijā senākā ir Dagdas fāze, kad pirms aptuveni 17 tūkstošiem gadu tagadējā Latgalē no ledāja sāka atbrīvoties pirmās teritorijas. Pēc jauna ledāja uzvirzījuma aptuveni pirms 16 500 gadiem sākās Kaldabruņas deglaciācijas fāze, kuras laikā no ledāja atbrīvojās vēl plašāka teritorija. Visticamāk, tagadējo Rundānu Valna dūbju veidošanās sākās tieši Kaldabruņas deglaciācijas fāzes laikā.

Tomēr milzīgais ledus masīvs nebija atkāpies nekur tālu, un klimats joprojām bija ļoti skarbs. Pieledāja jeb periglaciālajā zonā grunts bija bagāta ar ūdeni, kas lielākoties bija sasalis, taču vietām un brīžiem arī atkusa. Šādos apstākļos zem grunts var veidoties hidrolakolīti jeb pingo – lieli pazemes ledus masīvi, kurus klāj grunts. Šāds ledus masīvs var tikt regulāri papildināts ar jaunu gruntsūdens pieplūdi. Ūdenim sasalstot, tā tilpums palielinās, tādēļ pazemes ledus masa pamazām aug un paceļ virs tās esošo grunti, izveidojot pauguru.

Pauguram augot un klimatam kļūstot siltākam, ledus masa pamazām sāk kust. Paugura virsotnē izveidojas ieplaka, kurā parasti uzkrājas izkusušā ledus ūdens un rodas neliels ezeriņš. Grunts pa kūstošā ledus virsmu var noslīdēt uz sāniem, savukārt virsotnes ezeriņa ūdens reizēm atrod ceļu prom no paugura, pārraujot tā malu. Galu galā, ledum pilnībā izkūstot, var izveidoties gredzenveida paugurs ar ieplaku vidū. Šāda paugura iekšējās nogāzes parasti ir daudz stāvākas par ārējām.

Arī pēc ledus izkušanas Valna dūbē, iespējams, vēl vairākus gadu tūkstošus saglabājās neliels ezers.

Tomēr pingo izkušana nav vienīgais iespējamais Rundānu Valna dūbju izcelsmes skaidrojums. Kontinentālā apledojuma atkāpšanās laikā norisinājās ļoti sarežģīti ledus, kušanas ūdeņu un nogulumu pārvietošanās procesi, un šādas ieplakas varēja rasties arī citādi – piemēram, kūstot tā sauktajam mirušajam ledum, proti, lieliem no atkāpjošā ledāja atdalītiem un ar nogulumiem daļēji vai pilnībā apraktiem ledus bluķiem. Rundānu Valna dūbe, iespējams, izveidojusies, izkūstot ķīļveida mirušā ledus bluķim, kam abās pusēs pirms izkušanas bija izveidojušies ledāja kušanas ūdeņu sanesu vaļņi (4.).

Baltijā iespaidīgākā līdzīga veida ieplaka atrodas Lietuvā. Traķu rajonā esošā 40–42 metrus dziļā Velna dobe (Velnio duobė – un kā gan citādi lai šādu vietu nosauc!) varētu būt veidojusies līdzīgā veidā, lai gan arī Lietuvas zinātnieki tās izcelsmei izvirzījuši vairākas atšķirīgas hipotēzes. Vēl lielāks ir Rēzeknes novada Pušas pagastā esošais Pušas gredzenveida paugurs, kura malu augstums sasniedz 40 metrus. Te gan ieplaka ir tik plaša, ka dabā tās radītais vizuālais iespaids nav tik dramatisks.

Velni, milzu sēnes un dabas taka

Rundānu Valna dūbei vietējo nostāstos nav diez ko laba slava – cilvēki te mēdzot apmaldīties, augot milzu sēnes, bet augi esot savādi noliekti. Apmaldīšanos gan nav grūti skaidrot: apkārt ir brikšņi un mežs, pauguri mijas ar purvainām ieplakām, un bez labas orientēšanās izjūtas te tiešām var ātri sajaukt virzienus.

Lai kā arī būtu ar velniem un milzu sēnēm, pati Valna dūbe ir neparasts un ģeoloģiski interesants dabas piemineklis. 2020. gadā tā tika izraudzīta par Latvijas Gada ģeovietu. Toreiz no tuvējā ceļa līdz ieplakai izveidoja ap 700–750 m garu dabas taku, kas veda arī apkārt Valna dūbei.

2026. gadā dabas taka vietām jau ir grūti saskatāma, un neuzmanīgs gājējs var aiziet nepareizā virzienā. Kārtīgai Velna dobei tas pat piestāv.

Izmantotie avoti

1. Rundānu Valna dūbe, Dabas aizsardzības pārvalde, 2020.
2. Rundēnu Velna dobes, Dziedava.lv, 2013.
3. Labiekārto Rundēnu velna dobes taku, LSM.lv, 2020. gada 13. jūnijs.
4. Dainis Ozols. Par dobo pauguru izcelsmi Rundēnu Velna dobes apkārtnē. Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga 2021.

486 | 16-08-2026