Spriņģu iezis

Spriņģu iezis atrodas Gaujas kreisajā krastā starp Skaļupēm un Līgatni. Tas ir ap 450 metrus garš, klintis sasniedz 21 metra augstumu, taču visa Gaujas krasta nogāze šeit sasniedz pat 85 metru augstumu. Šis ir viens no daudzajiem Gaujas krastu iežiem, tomēr tam ir sava raksturīga iezīme – ik ziemu te var aplūkot vairākus iespaidīgus leduskritumus.

Iezis pārsvarā paceļas tieši no Gaujas – gar to nekādi neizdosies noiet, izņemot tos retos brīžus, kad Gauja ir pamatīgi aizsalusi – un arī tad ne mirkli nejutīsieties droši, jo ar Gauju nekad neko nevar zināt… Tiesa, gan sākumā, gan beigās klintis atvirzās no upes.

Atsegtie slāņi

Spriņģu iezī atsegta devona perioda Gaujas svītas vidusdaļa – pārsvarā smilšakmens, kurš šajā atsegumā satur arī fosfātu konkrēcijas – līdzīgi kā netālajā Launagiezī un Gūdu klintīs.

Savukārt, atseguma augšdaļā līdz 8 metrus biezā slānī atsedzas šīs pašas svītas aleirolīts (iezis, kura daļiņas ir lielākas, nekā māla daļiņas, bet ne tik lielas, kā smilšu graudiņi). Šis iezis nav tik izturīgs, tas vieglāk izskalojas un nobrūk, veidojot aizaugošas, slīpākas virsmas.

Leduskritumi

Ik ziemu te var aplūkot vairākus – vismaz 4-7 – leduskritumus. Šī nebūt nav vienīgā šāda vieta Latvijā, tomēr daži no Spriņģu ieža leduskritumiem ir īpaši izteiksmīgi – nereti tie ir nevis haotiski milzu ledus blāķi bet gan it kā pēkšņi sastingušas, augstas ūdenskritumu strūklas. Leduskritumu augstums varētu sasniegt pat 10 metrus.

Niša un avotiņi

Spriņģu ieža nepieejamajā vidusdaļā atrodas 4 metrus dziļa ala, kura gan ir tik plata, ka drīzāk atgādina nišu. Laba slēptuve, ja gribas pabūt vienam? Diez vai – vasaras dienās Gaujā laivu satiksme kā Rīgas centra ielās…

Nedaudz lejāk, aiz nišas no klints pamatnes izplūst arī samērā spēcīgi avoti, veidojot nelielu smilšu sērīti.

181 | 01-03-2025