Staldzenes ūdenskritums

Smilšu plūsma gar Kurzemes piekrasti

Milzīga smilšu masa vēja un viļņu spēka ietekmē lēni un neapturami virzās gar Kurzemes piekrasti uz ziemeļiem. Vietām, kur šī mums neredzamā zemūdens smilšu plūsma atrodas tuvu krastam, pludmales ir plašas un diezgan labi pasargātas no vētrām. Bet, ja smilšu plūsma atrodas tālāk no krasta, katra vētra uzbrūk jūras krastam, izskalojot visu – mežus, pļavas un arī ēkas.

Mūžīgā smilšu plūsma traucē ostu darbu: smiltis aizpilda kuģošanas kanālus. Viduslaikos kuģi bija mazāki, bet tagad, kad kuģiem nepieciešams daudz dziļāks ūdens, kaut kas ir jādara lietas labā. Šī iemesla dēļ Ventspils ostā kopš 20. gadsimta sākuma tika izbūvēti aizvien lielāki moli. Ziemeļu mols sniedzas 1,6 km tālu jūrā.

Staldzenes krasts un unikālā sapropeļa klints

Tiklīdz moli atvirzīja smilšu plūsmu no piekrastes, uz ziemeļiem no Ventspils moliem jūra sāka izskalot krastu. Šādi izveidojās aptuveni 6 km garais Staldzenes stāvkrasts.

Šī nav ļoti augsta klints, taču atsegtie ieži ir neparasti. Īpaši dīvainas ir klintis, kas atrodas tuvāk moliem: tās sastāv no tumši brūnas, gandrīz melnas vielas. Šis nav ciets akmens — tas drīzāk ir līdzīgs iepuvušam kokam, nedaudz elastīgs un diezgan izturīgs.

Šis iezis ir sapropelis — daļēji sadalījies organiskais materiāls, kas veidojies zem ūdens. Kamēr sapropelis ir zem ūdens, tam ir bieza šķidruma konsistence. Staldzenē sapropelis veidojās pirms kādiem 7,5 – 4 tūkstošiem gadu, kad šajā vietā atradās sekla Litorīnas jūras (iepriekšējās Baltijas jūras stadijas) lagūna. Tagad, pie zemākā Baltijas jūras līmeņa, šie nogulumi atrodas virs ūdens, tie ir izžuvuši un sacietējuši.

Staldzenes stāvkrasts tika izvēlēts par 2021. gada ģeovietu Latvijā. Tā ir arī arheoloģisko atradumu vieta – 2001. gadā viļņi atsedza Latvijā lielāko bronzas priekšmetu depozītu – 174 priekšmetus. Visticamāk, šos priekšmetus veidojuši skandināvi aptuveni 800-600 gadus pirms mūsu ēras.

Staldzenes ūdenskritums

Pirms Ventspils ostas molu būvniecības Zemstilta upīte, visticamāk, bija parasts, neliels strautiņš, kas, gluži kā citi, mierīgi ietecēja jūrā.

Tomēr, kad jūra sāka izskalot jūras piekrasti šajā vietā, pie pludmales sāka veidoties ūdenskritums. Pēdējo 40 gadu laikā jūras piekraste ir atkāpusies sevišķi strauji, radot pārsteidzošu ainavu ar piķa melnu klinti un tai pāri krītošu Zemstilta upīti. Savdabīgs, ziemeļniecisks skaistums!

Ūdenskritums atkāpjas kopā ar piekrasti, pakāpeniski kļūstot augstāks. 2023. gada novembrī tas bija 2,4 m augsts un 1 m plats. Vētru laikā jūrā var paaugstināties ūdens līmenis – tad strauts krīt tieši jūrā.

Staldzenes ūdenskritums ir ļoti neparasts, nesen radies dabas brīnums. Ūdenskritums ir viegli pieejams, ko nebūt nevar teikt par vairumu citu ūdenskritumu.

Izmantotie avoti

1. Gada ģeovieta Staldzenes stāvkrasts slēpj arheoloģijas dārgumus. LSM.lv, 2021. gada 21. marts.

57 | 02-06-2024