Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Valmieras novads

Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Stoķu ala un avots

Stoķu ala un avots. 2026. gada marts.
Stoķu ala un avots. 2026. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Stoķu ala ir trešā ala Stoķu klintīs. No šaurās alas izplūst avots, savukārt alas atzars to savieno ar līdzās esošo Patkula alu.

17.8 %

Koordinātes
57.41133 Z 25.25967 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLatvija, Valmieras novads, Vaidavas pagasts, Stoķu klintīs, blakus Patkula alai
Alas, Avoti
Nosaukuma varianti
Stoķu avotala
Garums
Avota ala – ap 3 m, sānu atzars ap 15 m, kopā – ap 18 m
Stratigrāfija
Devons 🢖 Živetas stāvs 🢖 Burtnieku svīta (D2br)
Aizsardzības statuss
Atrodas Gaujas Nacionālā parka Strīķupes liegumā, dabas piemineklis “Stoķu klintis un Patkula ala”, reģiona nozīmes kultūras piemineklis “Stoķu Svētavots – kulta vieta”.
Informācija apmeklētājiem
Pieejama pa pusoficiālu dabas taku, tuvāks gājiens no ziemeļu puses, no Vaidavas dzirnavu ezera, ejot gar upes kreiso krastu
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
1400 m
Pieejamība
Vidēji
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Strīķupes pirmajā atsegumā – Stoķu klintīs – atrodas četras alas. Virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem tās ir: Stoķu Veselības avots ar alu, Līgotāju ala, Stoķu ala un Patkula ala.

Stoķu ala atrodas netālu no Patkula alas un ir ar to savienota. Formāli abas varētu uzskatīt par vienu alu – turklāt vienu no garākajām Latvijā –, tomēr šo savienojumu izdevās pierādīt tikai salīdzinoši nesen.

Stoķu alas galvenā daļa ir apmēram 3 metrus dziļa sprauga, ko izveidojis no Burtnieku svītas smilšakmens klints izplūstošs avots. Šajā spraugā pa labi atzarojas šaura eja uz Patkula alu. Tās garums ir ap 15 metriem. Jāatzīst, ka šo šauro eju par alu var uzskatīt visai nosacīti – izspraukties tai cauri ir ārkārtīgi grūti.

467 | 24-06-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Stoķu Svētavota alu aizsedz leduskritums. 2025. gada marts.

Stoķu Veselības avots un ala

Strīķupes ieleja lejpus dzirnavu ezera no pirmā acu uzmetiena nešķiet īpaši iespaidīga. Tomēr tās kreisajā krastā atsedzas smilšakmens…20 m
Nebraukšu iezis un daži apmeklētāji. 2026. gada marts.

Nebraukšu ala un iezis

Nebraukšu iezis ir negaidīti liela klints Strīķupes kreisajā krastā. Lielu daļu no ieža virsmas aizņem niša, kuras galā…2 230 m
Kalēja ala (Kalējala). 2025. gada marts.

Kalējala (Kalēja ala)

Kalējala ir Latvijas mērogiem samērā gara un plaša ala - viena no retajām alām Latvijā, kur zem zemes…4 560 m
Jaunā Kalējala. 2025. gada marts.

Jaunā Kalējala

Jaunā Kalējala atrodas līdzās Kalējalai. Šī ir, visdrīzāk, mākslīgi veidota 5,7 metrus gara ala.4 570 m

Pasaule Citi raksti

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.