Stupeļu pilskalna akmens

Stupeļu pilskalns ir viens no izteiksmīgākajiem un lielākajiem sēļu pilskalniem ar stāvām, augstām malām. Kalna nogāzēs atrodams ne mazums akmeņu un lielākais no tiem – Stupeļu pilskalna akmens – atrodas rietumu nogāzes pakājē. Ap Stupeļu pilskalnu senatnē atradās apmetne un, iespējams, arī akmens tiešā tuvumā bija dzīves vietas.

Šis akmens pieder Latvijas lielākajiem laukakmeņiem – pēc tilpuma tas varētu būt apmēram 20-25 lielākais. No pilskalna puses pa plašu, samērā līdzenu akmens virsmu (tās platība – ap 25 kvadrātmetri) var uziet līdz augstākajai akmens daļai, kura paceļas 2,75 m virs zemes. Lēzenajā akmens virsmā ir arī ap 1,1 m gara un 0,9 metrus plata, sekla iedobe.

Stupeļu pilskalna akmens ir sadēdējis viborgīts – rapakivi granīts. Senatnē uz akmens un tam līdzās bieži kurināta uguns – iespējams, akmens senatnē ir kalpojis kā pulcēšanās un svētku vieta, un, iespējams, te bijusi arī kulta vieta. Uguns veicinājusi akmens sadalīšanos – no tā ir atšķēlušies gabali. Ap akmeni atrastas sen raktu grāvīšu pazīmes – iespējams, akmens bija norobežots kā svēta vieta.

1977.-1978. gados pie akmens notika arheoloģiskie izrakumi (Ādolfs Stubavs), atrastas 10.-13. gadsimta senlietas. Netālu no akmens atrada arī sena pavarda atliekas, pie tā arī atrastas senlietas, kā arī trauku lauskas un kaulu atliekas.

Stupeļu pilskalna akmens mums ir sniedzis arī citas vērtīgas zināšanas. Ap 2008-2010. gadu tika ņemti paraugi no daudzu Latvijas akmeņu virsmas, lai ar berilija izotopa (¹⁰Be) analīzes metodi noteiktu, cik sen šie akmeņi atsegušies Saulei un gaisam pēc ledāja nokušanas. Viens no tiem bija arī Stupeļu pilskalna akmens – tas ir tik milzīgs, ka varam būt droši, ka akmens kopš ledāja nokušanas nav ticis grozīts. Analīzes liecina, ka ledājs no akmens virsmas nokusa pirms 13 800 gadiem (iespējamā kļūda – ap 1 100 gadi).

225 | 17-06-2025