Loša atsegumi

Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
Sproģu avots

Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.
Černausku akmens
Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.
Meļķitāru Muldakmens

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.
Jaunzemu staburags

Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
Kuprainīša avotiņš

Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.
Cepļa dolomīta atsegums

Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)

Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums – 80 m3, augstums – 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta.
Laupītāju ala un Māras avotiņš

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.
Mālpils Mazās muižas atsegums

Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā.