Loša atsegumi

Vidējais Loša atsegums. Upes līmenī ir redzams ar juras laikmeta organiku bagāts aleirolītu slānis. 2025. gada maijs.

Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.

Sproģu avots

Kuprainīša avotiņš. 2025. gada septembris.

Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.

Černausku akmens

Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.

Meļķitāru Muldakmens

Meļķitāru Muldakmens. 2025. gada septembris.

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.

Jaunzemu staburags

Jaunzemju avota staburags. 2025. gada septembris.

Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.

Kuprainīša avotiņš

Kuprainīša avotiņš. 2025. gada septembris.

Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.

Cepļa dolomīta atsegums

Cepļa dolomīta atsegums, klintis Daugavas krastā. 2025. gada septembris.

Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.

Laupītāju ala un Māras avotiņš

Laupītāju ala. 2023. gada maijs.

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.