Vecandrijāņu klintis

Vecandrijāņu klintis ir vienas no daudzajām smilšakmens klintīm Gaujas senlejas krastos starp Līgatni un Siguldu. Šīs ir salīdzinoši mazāk zināmas, grūtāk pieejamas klintis senlejas labajā – dienvidu krastā lejpus krāšņajam Tītmaņu iezim un pirms Elpu ieža (Elpju ieža).

Augstās klintis agrākajos laikos ir veidojusi Gauja, taču tagad upe ir atkāpusies ap 600 metrus uz ziemeļiem, savukārt Vecandrijāņu klinšu pamatni tagad apskalo Vildogas upīte, kura pēc kādiem 500-700 metriem pie Elpu ieža ieplūst Gaujā.

Vecandrijāņu klintis neveido vienu milzu klinšu sienu bet gan atsedzas vairākos mazākos posmos, kuri izvietoti dažādos augstumos. Augstākās klintis varētu sasniegt ap 20 metru augstumu, visu klinšu posmu apsekošana ļoti stāvajā, ap 40-45 metrus augstajā senkrasta nogāzē ir ļoti nogurdinoša.

Klintīs ir vairākas nelielas aliņas, taču iespaidīgākais elements ir milzu niša klinšu austrumu daļā, kuru turpina veidot no tās izplūstošs avotiņš. Visdrīzāk, šī niša ir bīstama – trauslā smilšakmens klints pārkare ir vairāk kā 10 metrus plata un vairākus metrus dziļa un kādā brīdī pār to nogrūs daudzas tonnas smilšakmens kopā ar kokiem.

Vecandrijāņu klintī ir saglabājušies seni uzraksti gan no 19. gadsimta, gan, visdrīzāk, krietni senākiem laikiem.

213 | 28-05-2025