Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Talsu novads
Ledāja veidojumi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Velna kalva
Pamatdati
Velna kalva mūsdienās vairs nav tāda, kāda tā esot bijusi pagātnē, kad šis akmeņu krāvums (it kā) esot pacēlies virs koku virsotnēm. Tomēr šī joprojām ir neparasta, savdabīga vieta, kurā arī tagad akmeņu netrūkst.
24.8 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukuma alternatīvas
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija
Ziemeļrietumos no Kaltenes kalvu dabas takas (Kārdūžkalvas) atrodas Velna kalva – leģendām bagātākā no Kaltenes kalvām.
Kaltenes kalvas ir Latvijai unikāli dabas pieminekļi – vareni akmeņu krāvumi, kuri radušies, Baltijas ledus ezeram apskalojot ar akmeņiem pildīto ledāja malu. Iespējams, akmeņu grēdas ir veidojušās arī agrāk, vēl ledus laikmetā, bet, tāpat, iespējams, akmeņus sastūmuši arī ledus krāvumi.
Šķiet, Velna kalva pagātnē varēja būt dižākā no visām kalvām, taču laika gaitā, tajā iegūstot akmeņus, kalva ir kļuvusi mazāk izteiksmīga. Ir norādes, ka agrāk kartēs šeit uzrādīts 20 metru augstums virs jūras līmeņa. Tiesa, tagad tas nav daudz mazāks – ap 17-18 metri, tomēr nav šaubu, ka daudzi akmeņi ir zaudēti. Padomju laikos netālu pat atradās akmeņu drupināšanas cehs un gadā ieguva pat 5000 kubikmetru akmeņu. Lai gan kalvas ir dabas aizsargājamais objekts kopš 1962. gada, akmeņu ieguve turpinājās līdz 1991. gadam. Velna kalvai ap 30 metru garumā norakts dienvidu gals – arī tagad šeit paceļas stāvāka akmeņu krauja. Tagad no Velna kalvas ir atlikusi ap 300 metrus gara daļa – saīsināta agrākās akmeņu grēdas pamatne.
Ārpus aizsargājamā dabas pieminekļa akmeņu ieguve turpinājās līdz 1998. gadam, arī 2001. gadā pēdējo reizi tika aizvesti vēl 5 000 kubikmetru akmeņu. Kopš tā laika akmeņu ieguve kalvās vairs nenotiek.
Ir nostāsts, ka kalvas radījis Velns – nesis no Zviedrijas akmeņus, lai Talsos izveidotu desmito pakalnu, bet gailis iztraucējis…
Velna kalva ir nostāstu vieta – šeit it kā bijusi viena vai vairākas svētvietas, šeit pat dienas vidū varot redzēt savādas parādības. Vientulīgais, Latvijai neierasti akmeņainais mežs ir tiešām neparasts. Arī mūsdienās te uz mistiskām izdarībām noskaņoti cilvēki ir ierīkojuši improvizētu svētvietu – par to liecina zīme “Senlatviešu kulta vieta” un savdabīgs akmeņu tronis. To veidojot, ir pārkāpts aizliegums pārvietot akmeņus, lai gan, protams, šis pārkāpums nav salīdzināms ar agrāko akmeņu ieguvi. Nav konkrētu pierādījumu tam, ka agrāk šeit būtu bijusi kulta vieta.
Tālāk, uz dienvidaustrumiem atrodas Kārdūžkalva, vēl tālāk tajā pašā virzienā – Nablānīškalva.
209 | 19-05-2025
Citi raksti
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.
12 Latvijas lielākie ozoli
Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.