Wondermondo Pasaule Eiropa Lietuva Panevēžas apriņķis

Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Velnapils klints (Velniapilio uola)

Velnapils klints. 2024. gada decembris.
Velnapils klints. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Viena no nedaudzajām īstajām Lietuvas klintīm ir Velnapils klints Mēmeles krastā, iepretī Latvijai. Klintī atrodas nelielā Velnapils ala.

21.4 %

Koordinātes
56.38632 Z 24.70326 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLietuva, Panevēžas apriņķis, Biržu rajons, Nemunēles Radvilišķu seņūnija, Mēmeles kreisajā krastā ziemeļos no Veļikoņiem, Padvariečos
Klintis, Kulta vietas
Nosaukumi lietuviski
Velnapilio uola (nesajaukt ar Velniapilio olą – šādi sauc klintīs esošo Velnapils alu), Padvariečių atodanga, Velniapilis
Augstums
Līdz 5 m
Garums
Divi tuvu novietoti posmi, viens ap 12 m garš, otrs – ap 8 m garš
Ieži
Ģipšakmens, merģelis, dolomīts
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Tatulas svīta (D3t)
Aizsardzības statuss
Aizsargājamais dabas piemineklis kopš 1964. gada.
Informācija apmeklētājiem
Publiski apmeklējama, labiekārtota ar kāpnēm un taku. Ar auto droši var nogriezties uz celiņu, kas ved uz Mēmeli - pie upes būs stāvvieta.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
280 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Velnapils klints, skats pāri Mēmelei no Latvijas puses. 2025. gada novembris.
Velnapils klints, skats pāri Mēmelei no Latvijas puses. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Iepretī Latvijai, Mēmeles krastos atrodas vairākas klintis – dažas no retajām dabiskajām Lietuvas klintīm. Interesantākā no tām ir Velnapils klints.

Šī klints sastāv no devona perioda Tatulas svītas ģipšakmens un merģeļa. Šie ieži ir savdabīgi, atšķirīgi no Latvijā ierastākā dolomīta: ūdens tos šķīdina un, rezultātā, klints izskatās it kā apkususi.

Klintis atrodas Mēmeles labajā krastā un ir labi saskatāmas arī no Latvijas puses. Lai gan upes krastā ir arī sīkāki atsegumi, izceļas divas lielākas klintis – ap 12-15 metrus gara un, pēc neliela pārtraukuma, ap 8 metrus gara un līdz 5 metrus augsta klints. Otrajā klintī atrodas Velnapils ala – ap 4,3 m gara sprauga, viena no retajām Lietuvas alām.

Velnapils klints. 2024. gada decembris.
Velnapils klints. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Kraujas augšmalā atrodas arī vairākas karsta kritenes – bedres, starp kurām izceļas viena, kura ir ap 10-12 metrus plata un 2-2,5 metrus dziļa.

Pretējā – Latvijas krastā – arī atrodas liels skaits karsta kriteņu, no kurām tuvākā (pa taisnu līniju) ir Simtgades kritene.

403 | 13-04-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums
Velnapils ala. 2024. gada decembris.
Velnapils ala (Velniapilio olą)
Velnapils ala ir viena no nedaudzajām Lietuvas alām: ap 4,3 metrus gara ala savdabīgās ģipšakmens klintīs Mēmeles krastā.0 m
Šķūņa kritene. 2025. gada novembris.
Šķūņa kritene
Šķūņa kritene netālu no Skaistkalnes katoļu baznīcas ir viena izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Tā izveidojās 1923. gada 10.…7 340 m
Simtgades kritene. 2025. gada novembris.
Simtgades kritene
Simtgades kritene ir salīdzinoši neliela karsta kritene netālu no Mēmeles, ziemeļaustrumos no Skaistkalnes. Tā izveidojās 2018. gadā.11 210 m
Morišķu atsegums. Pretējā krastā - Latvija. 2024. gada decembris.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)
Viena no iespaidīgākajām klintīm Lietuvā ir Morišķu atsegums - klints ir ap 80 metrus gara un līdz 7,4…11 760 m

Pasaule Citi raksti

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.