Ventas rumba

Tādi nu ir Latvijas ūdenskritumi

Jāatzīst: Latvijas ūdenskritumi (Latvijā ir vismaz 100 ūdenskritumi) nelīdzinās Norvēģijas vai Venecuēlas ūdenskritumiem. Droši vien norvēģi tos pat nepamanītu: eh, tikai maza kāplīte upē!

Bet, cik skaisti ir daudzi no tiem! Apskatiet Daudas ūdenskritumu pie Siguldas, krāšņā, zaļā upes ielejā. Jeb Zārtapu ūdenskritumu netālu no Mazirbes senatnīgā mežā: tas krīt pāri koši sārtiem iežiem, kurus iekrāso melnas aļģes!

Tomēr, lielākais un pazīstamākais Latvijas ūdenskritums ir Ventas rumba.

Kuldīga

Ūdenskritums atrodas Kuldīgas pilsētā. Drīzāk: Kuldīgas pilsēta atrodas pie šī ūdenskrituma, jo pie šī dabiskā aizsprosta kuģiem nācās apstāties un tāpēc šeit parādījās apmetne. Netālu atradās vietējo iedzīvotāju – kuršu – pilskalns, bet viduslaikos, 1242. gadā tieši pie ūdenskrituma tika uzcelta liela Livonijas ordeņa pils (Goldingen). Tagad šī pils ir zudusi, bet ap pili izveidojās pilsētiņa. Mūsdienās Kuldīgas centrs sastāv tikai no vēsturiskām ēkām un tā ir viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Latvijā.

Ir nostāsti, ka no bijušās viduslaiku pils uz Rumbu vedusi pazemes eja, kuras izeja bija tieši zem ūdens. Ir vietējie iedzīvotāji, kuri no ūdenskrituma puses šajā alā esot līduši iekšā, taču tālu nevarot tikt.

Ventas rumbas apraksts

Ventas rumba ir veidojusies uz devona Pļaviņu svītas dolomīta slāņa. Zem tā ir trauslāks dolomīts un, straumes spēkam noārdot šo mīkstāko slāni, cietākais slānis veido pārkares un ik pa laikam nokrīt. Tādējādi ūdenskritums lēnām atkāpjas – un, tā kā straume Ventas centrālajā daļā ir jaudīgāka, vidusdaļa ir atkāpusies tālāk pret straumi nekā ūdenskrituma malas. Šī iemesla dēļ Ventas Rumba pamazām kļūst zemāka un nākotnē var izzust.

Lai atvieglotu kuģošanu un tirdzniecību, 17.gadsimta vidū, kā arī 1790. gadā tika būvēts apvedceļš ap ūdenskritumu, taču darbi netika pabeigti. Kuģi kļuva lielāki un Venta kā iekšzemes ūdensceļš tiem vairs nederēja, līdz ar to projekts netika turpināts.

Lejpus ūdenskritumam, tuvāk tiltam, upē ir mazāka kāplīte – Mazā Rumbiņa (Mazais ūdenskritums). Arī tā pakāpeniski atkāpjas, tuvojoties lielajam ūdenskritumam.

Zivju ķeršana… gaisā

Palu laikā ūdens līmenis Ventā paaugstinās un ūdenskritums kļūst zemāks. Dažkārt tas izzūd zem ūdens pavisam. Šo iespēju izmanto zivis, dodoties pa upi augšup un lejup. Taču, ja ūdens līmenis nav tik augsts, zivīm ir jālec. Un ne vienmēr šie lēcieni ir veiksmīgi un zivis atkrīt atpakaļ. Vietējie zvejnieki jau kopš senākiem laikiem to izmanto: agrāk upē lejpus ūdenskritumam, virs ūdens tika uzstādīti īpaši murdi. Kuldīdznieki lepojās, ka Ventas Rumba ir vienīgā vieta Eiropā, kur zivis tiek ķertas gaisā!

Zvejnieki Rumbas malās iekala īpašas renes – katrai renei bija īpašnieks un nosaukums. Ūdenskrituma vidusdaļā gan renes nedrīkstēja iekalt – šī upes daļa piederēja pilsētai.

Agrāk Rumbā ķertas pat stores – vēl 1892. gadā te zdevās noķert 48 kg smagu stori! Laši bijuši daudz parastāki un arī tie nereti bijuši ao 25 kg smagi.

Arī mūsdienās pie Ventas rumbas var vērot, kā zivis cenšas pārlēkt pāri ūdenskritumam, īpaši daudz šādu zivju ir aprīlī. Skats, kā simtiem vimbu (Vimba vimba) lidinās gaisā, ir tiešām neparasts! Visdrīzāk, agrāk skats bija vēl iespaidīgāks, jo pāri ūdenskritumam lēca arī daudz lielākie laši vai pat stores.

Platākais ūdenskritums Eiropā

Ventas rumbas kopējais platums ir 270 m – tāds ir visa ūdenskrituma pakava malas garums, kuru izmērīja G. Eniņš, A. Opmanis un A. Grīnbergs 1992. gadā. Precīzāka mērījuma dati 2000. gada Kuldīgas pilsētas svētkos – 249 metri. Vasarā, kad ir mazāk ūdens, ūdenskritums ir aptuveni 150-250 m plats.

Eiropā ir vairāki plati ūdenskritumi, bet šķiet, ka neviens nav platāks par Ventas rumbu. Reinas ūdenskritums (Šveice) ir aptuveni 150 m plats, Gulfoss (Islande) — aptuveni 220 m plats, Detifoss (Islande) — apmēram 100  plats.

Tomēr, ja mēra krītošā ūdens malas garumu, daži citi Eiropas ūdenskritumi varētu būt platāki. Selfosam (Islande) ir netipiska forma, un kopējais ūdenskrituma frontes garums (lielākoties sauss) šeit pārsniedz 500 m. Tomēr lielākā daļa no šīs frontes ir sausa, pati upe ir daudz šaurāka. Neparastais Hraunfosu ūdenskritums (Islande) sūcas cauri lavas slānim, veidojot virkni ar tūkstošiem mazu ūdenskritumiņu 900 m garā frontē. Kaļķiežu aizsprostu garums Plitvices ezeros (Horvātija) sasniedz 400 m un vairāk, un pāri tiem plūst neskaitāmas ūdens straumītes.

Tomēr Ventas rumba plūdu laikā ir nepārtraukta, 270 m plata ūdens siena, un, visdrīzāk, neviens cits ūdenskritums Eiropā nav tik plats.

Arī Ventas Rumbas augstumu nav viegli izmērīt un mērījumu dati atšķiras. Palos ūdenskritums izzūd, savukārt sausākā laikā kļūst augstāks. 2000. gada 15. jūlijā Kuldīgas pilsētas svētkos notika oficiāla ūdenskrituma mērīšana un tika iegūts augstums – 2,1 metrs, ko tad var arī uzskatīt par ūdenskrituma oficiālo augstumu.

Ūdens spēka izsistā bedre zem ūdenskrituma ir līdz 4,7 metrus dziļa.

10 | 05-05-2024

Ventas rumba ir iekļauta šādā rakstā: