Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Balvu novads
Kultūrvēsturiskie akmeņi Arheoloģiskie brīnumi Cilvēku radītie brīnumi Brīnumu veidi
Brīnumi
Pazlaugas akmens
Pamatdati
Pazlaugas akmens daļēji atrodas zem ceļa uzbēruma, tomēr tā virsmā arī tagad var saskatīt iekaltas bedrītes. Tās gan ir veidotas salīdzinoši nesen.
17.1 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukuma varianti
Garums
Platums
Augstums
Tilpums
Informācija apmeklētājiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
Pieejamība
Īpašuma statuss
Karte
Plašāka informācija
Pazlaugas akmens no jauna tika atklāts 2009. gada nogalē, pārbūvējot Viļakas–Kārsavas ceļu. Ceļa trase šajā vietā būtiski netika mainīta – nelielo Pazlaugas upīti ceļš šķērso jau vismaz gadsimtu. Tomēr būvdarbu laikā atsedzās liels, vairāk nekā 3 metrus garš akmens, kuru nebija viegli pārvietot.
Par iespaidīgo atradumu ieinteresējās arī apkārtnes iedzīvotāji. Izrādījās, ka vietējais novadpētnieks Ēriks Kašs jau 1970jos gados bija pierakstījis nostāstus par Pazlaugas upurakmeni. Toreiz, 1970jos, vietējie ļaudis bijuši neapmierināti, ka ceļa pārbūves laikā akmens ticis apbērts.
Savukārt, 2009. gadā ceļu būvnieki nolēma respektēt lielo akmeni, nedaudz koriģēja projektu, un, rezultātā, tas atrodās apmēram 3 metrus no brauktuves, līdzās Pazlaugas upītes caurtekai. Ap 2017. gadu plūdi izskaloja daļu ceļa un remontdarbu laikā akmens atkal tika gandrīz apbērts.
2012. gada augustā Latvijas Petroglifu centra eksperti akmens virsmā apzināja sešas mākslīgi veidotas sfēriskas bedrītes. To diametrs sasniedz 10 cm, bet dziļums – 2–4 cm.
Sākotnēji šķita, ka šis ir viens no Latvijas bedrīšakmeņiem – aizvēsturiskiem kulta akmeņiem, kuru virsmā, iespējams, jau bronzas laikmetā tika iekaltas līdzīgas bedrītes. Tomēr atkārtotā izvērtēšanā 2015. gada vasarā Latvijas Petroglifu centra speciālisti secināja, ka bedrītes ir veidotas vai būtiski pārveidotas salīdzinoši nesen.
Lai kā arī būtu, ar akmeni saistīti nostāsti par ziedošanu, tādēļ tas neapšaubāmi ir vērtīgs kultūras piemineklis.
Rakstā lietots vietvārds „Pazlauga”, lai gan ilgstoši ciematu un upi dēvēja par „Pazlauku”. Nosaukuma formu ar „g” iesaka lietot valodnieki (2.).
Apmēram 350 metrus augšpus straumes, Pazlaugas upītes labajā krastā, atrodas Pazlaugas avots – iespējams svētavots.
Izmantotie avoti
- A. Grīnbergs. Apstiprinās Pazlaukas akmens kultūrvēsturiskā vērtība. Latvijas Petroglifu centrs, 2012. gada augusts un 2015 gada vasara.
- Z. Cekule. Latgales apdzīvoto vietu nosaukumu standartizācija. Latvijas Universitāte, promocijas darbs. 2008.
460 | 13-06-2026
Tuvākie objekti, gājiena attālums
Stiglovas dižakmens
Lejpus Stiglovas smilšakmens klinšu atsegumiem ielejas malā atrodas milzu akmens - Stiglovas dižakmens.25 020 m
Stiglovas ala
Skaistajā Stiglovas gravā atrodas arī vienīgā smilšakmens ala Latgalē - ap 4 metrus garā Stiglovas ala.25 260 m
Stiglovas atsegumi
Stiglovas atsegumi ir vieni no retajiem klinšu atsegumiem Latgalē - līdz 3,5 m augsti Ogres svītas smilšakmens un…25 350 m
Stiglovas dzelzsavoti
Skaistās Stiglovas gravas klintis noslēdzas ar Stiglovas dzelzsavotiem - vairākiem avotiņiem, kas veido šim avotu veidam raksturīgās rūsas…25 650 m Citi raksti
Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem
Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.
Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.