Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Dienvidkurzemes novads
Kultūrvēsturiskie akmeņi Arheoloģiskie brīnumi Cilvēku radītie brīnumi Brīnumu veidi
Brīnumi
Alokstes Velnakmens

Pamatdati
Lielais akmens Alokstes upē starp Kazdangas pilskalnu un Kazdangas Roņu Baznīcas kalnu, visdrīzāk, ir kultūrvēstures piemineklis.
18.7 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukuma varianti
Augstums
Garums
Platums
Tilpums
Iezis
Informācija apmeklētājiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
Pieejamība
Īpašuma statuss
Karte
Plašāka informācija

Ainaviskais un plašais Kazdangas pilskalns ir tikai daļa no lielāka arheoloģiskā kompleksa. To papildina Kazdangas Roņu Baznīcas kalns austrumos no pilskalna un Roņu senkapi ziemeļaustrumos no tā.
Ļoti iespējams, ka arī lielais akmens pilskalna pakājē ir kultūrvēsturiski nozīmīga vieta.
Alokstes Velnakmens, visticamāk, ir dižakmens. Tā redzamās daļas tilpums sasniedz ap 9 kubikmetrus, bet, pieskaitot zemē iegrimušo daļu, kopējais tilpums, domājams, pārsniegtu 10 kubikmetrus.
Lielākā akmens daļa atrodas upē un saplūst ar Alokstes krastu. Jāatzīst, ka autors, meklējot šo akmeni, nejauši nostājās tieši uz tā un kādu laiku uzmanīgi lūkojās apkārt, cenšoties saprast, kur tad īsti atrodas meklētais akmens.
Akmens virsmā var saskatīt arī “dzīvnieku pēdas”. Šīs iedobes gan, visticamāk, ir veidojušās dabiski. Viena “pēda” ir 15 × 20 cm liela un ap 1,5 cm dziļa, otra – 23 × 12 cm liela un tikpat dziļa. Otrā iedobe drīzāk atgādina govs pēdas nospiedumu.
Kopš 20. gadsimta 30. gadiem akmens ir zināms kā Jodakmens, vēlāk pārtopot par Velnakmeni. Par līdzās esošo Kazdangas pilskalnu saglabājušās daudzas savdabīgas teikas un nostāsti, taču daži no tiem skar arī šo akmeni.
Viena teika vēsta, ka pēdu nospiedumus akmenī atstājis Velns, kurš iecienījis baidīt kuršu pilskalna iemītniekus. Reiz vīri viņu pusnaktī sagaidījuši ar lāpām un brukuši virsū. Velns pārbijies un bēdzis prom no pilskalna, atsperoties uz akmens un pārlecot pāri Alokstei. No rīta pilskalna ļaudis pārsteigti ievērojuši akmenī tādu kā govs pēdas nospiedumu – acīmredzot viena Velna kāja bijusi kā govs pēda.
Akmeni divas reizes mēģinājis izcelt arī Kazdangas barons Karls Vilhelms Georgs, lai aizvestu to uz netālo Kazdangu. Par laimi, akmeni nav izdevies pat pakustināt, un tas joprojām atrodas savā sākotnējā vietā.
Mūsdienās pastāv ticējums, ka uz šī akmens nevajagot fotografēties vai fotografēt citus – tad drīz nomiršot. Vietējie min vairākus šādus gadījumus. Ir arī daudz jaukāks ticējums: ja uzkāpj uz akmens, tad dzīvos Kazdangā.
Pilskalna pakājē atrodas vēl vairāki samērā lieli akmeņi.
464 | 19-06-2026
Tuvākie objekti, gājiena attālums

Rudzīšu akmens
Rudzīšu akmens ir Latvijai unikāls dabas piemineklis — apbrīnojamā kārtā saglabājies dižakmens izmēra kaļķakmens bluķis, ko ledājs atnesis…15 840 m
Citi raksti

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem
Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
