Gobdziņu ala

Gobdziņu klints kopā ar pretējā krastā esošo Ātro kalnu ir diženākās klintis Ventas krastā. Dolomīta un smilšakmens klinšu sienu augstums sasniedz 7 metrus bet kraujas augstums virs Ventas – ap 20 metrus. Gobdziņu klints vidusdaļā, pakājē netālu no Ventas ir izveidojusies Latvijas mērogiem liela ala.

Līdzīgi vairumam citu Latvijas alu, Gobdziņu alu ir izveidojis avots, kurš dolomītu un cementētu smilšakmeņu slāņos ir “atradis” irdenāku smilšakmens slāni un tajā pamazām izskalojis caurumu – alu, smiltis iznesot ārā, Ventas upē. Šis smilšakmens stratigrāfiski pieder Gobdziņu ridai – Šķērveļa svītas apakšdaļai. Virs tās (vairākus metrus virs alas griestiem) Gobdziņu klintīs ir redzama Nīkrāces rida, kuru veido dolomīti.

Avotiņš joprojām plūst pāri alas grīdai. Alas garums ir apmēram 26 metri, taču neceriet, ka visā garumā varēs pastaigāties – jau pie ieejas ala ir ap 1,1 m zema. Pie ieejas ala ir ap 2 m plata (norādīts arī 3,6 m platums – bet tas ietver jau pavisam šauras malas), taču drīz vien sašaurinās, alā ir pāris pagriezieni. Dziļāk alā griestu augstums jau ir tikai 0,3-0,4 m. Dziļāka līšana alā, attiecīgi, nozīmēs mērcēšanos aukstā avota ūdenī, sev priekšā ar savu ķermeni aizdambējot un uzpludinot avotiņu – un neko interesantu tur tāpat neieraudzīsiet.

Gobdziņu ala ir otra garākā dabiskā Kurzemes ala pēc Liepniekvalka alām.

Ala noteikti bijusi zināma jau sen, taču tā detālāk tika izpētīta un aprakstīta (Guntis Eniņš) 1988. gadā.

144 | 24-11-2024