Slepkavakmens Slepkavkalvā

Apvidū starp Mērsragu un Roju ir ne mazums nostāstu vietu – pārsvarā lieli, ledāja atstāti akmeņi un akmeņu krāvumi pie senajiem jūras krastiem. Ar šiem akmeņiem tad nu saistīti gan stāsti par spokiem un gariem (Velna kalva, Basu Vilkatu akmens un citi), gan arī realitātei tuvāki nostāsti.

Slepkavkalva un liels akmens pie tās – Slepkavakmens – pieder pie otrajiem. Plašo akmens virsmu laupījuma vērtēšanai un dalīšanai izmantojuši laupītāji (jūras laupītāji?) un strīds vai intrigas novedušas pie tā, ka viens (vai vairāki) no laupītājiem turpat arī nogalināts.

Slepkavkalva ir šai Kurzemes daļai raksturīga akmeņaina pļava-mežs ar nabadzīgu augsni. Visdrīzāk, šī akmeņainā, purvainā vieta vienmēr ir bijusi nomaļa, jo ir maz piemērota zemkopībai. Vēl pirms dažiem gadu desmitiem akmens gan atradies nevis mežā bet gan pļavā.

Slepkavakmens ir Latvijai neparasts dižakmens – tas paceļas tikai līdz 0,8 metru augstumam virs zemes. Taisnstūra formas akmens garums ir 4,7 metri, platums – 4,2 m, tam ir samērā plakana, ieslīpa virsma. Visdrīzāk, lielākā daļa akmens atrodas zem zemes. Virszemes daļas tilpums ir ap 10 m³.

200 | 05-05-2025