Laupītāju ala un Māras avotiņš

Laupītāju ala. Redzama vaga, kuru izveidojis Māras avotiņš. 2023. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Laupītāju ala jeb Māras avotiņa ala atrodas pie Māras kambariem. Alai ir izteiksmīga arkas veida ieeja un tā ir ap 11,5 metrus gara.

Koordinātes

57.08188 Z 22.3708 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Abavas stāvkrasta augšmalā pie takas, kas ved uz Māras kambariem

Nosaukuma alternatīvas

Māras avotiņa ala

Garums

11,5 m (1986. g. mērījumi)

Ieži

Smilšakmens

Stratigrāfija

Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Amatas svīta (D₃amt)

Informācija apmeklētājiem

Atrodas privātīpašumā. Netālu, virs alas, atrodas dabas taka uz Māras kambariem, taču noeja uz Laupītāju alu nav atzīmēta un nav tik viegli atrodama. Vieta nav piemērota masu tūrismam.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

540 m

Pieejamība

Vidēji

Īpašuma statuss

Privāts

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Plašāka informācija

Laupītāju ala. 2023. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Abavas ielejas pamatkrasta augšējā daļā, netālu no Māras kambaru aizas un alām (un arī ūdenskrituma) atrodas samērā liela ala – Laupītāju ala.

Smilšakmens iezī veidotajai alai ir izteiksmīga, ap 2,2 metrus augsta arkas veida ieeja – tā ir viena no retajām Latvijas alām, kurā var ieiet, nepieliecoties. Pirmie pieci alas metri ir kā neliela istaba – alas augstums saglabājas apmēram tāds pats, kā pie ieejas un platums sasniedz 2,5 metrus.

Laupītāju alas tālākā - šaurā daļa. 2023. gada maijs. — Laupītāju alas tālākā – šaurā daļa. 2023. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Tālāk gan ala strauji sašaurinās un turpinās kā zems tunelis.

Pa alas grīdu joprojām plūst Māras avotiņš, kurš šo alu izveidojis. Tālākajā, šaurajā alas daļā tas plūst pa ejas vidu, savukārt ieejas zālē tas apmet loku gar vienu alas sānu. Avotiņa ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.

Alas nosaukums ir saistīts ar nostāstiem par to, ka agrāk alā laupītāji dalījuši laupījumu, kuru ieguvuši, uzbrūkot tirgotāju laivām Abavā. Šī ala ir minēta jau 1907. gadā izdotajā Oskara Emīla Šmita grāmatā “Album Balticum”.

264 | 19-09-2025