Černausku akmens

Apraksts

Černausku akmens ir jau izsenis zināms dižakmens, kas ir nosaukts seno Černausku māju vārdā. Šīs nav akmenim tuvākās mājas, tomēr no tām agrāk uz akmens pusi veda taisns ceļš, kas turpinājās tālāk uz tagadējiem Allažiem.

Akmens atrodas mežā kas izaudzis agrāko ganību vietā. Līdz Černausku akmenim nokļūt ir viegli – no ceļmalas ir jāpaiet pa taciņu tikai dažus desmitus metru un pavērsies skats uz lielu akmeni, kas paceļas apmēram cilvēka auguma augstumā.

Visdrīzāk, liela daļa no šī akmens atrodas zem zemes. Černausku akmens ir ledāja atnests gneiss, kuru vietām šķērso joslas ar lielākiem kristāliem – pegmatīta dzīslas.

Pie akmens atrodas arī mazāks akmens – atlūza.

Akmens virsmā ir arī maz izteikta iedobe, kura ir ap 1 m gara, 0,5 m plata un ap 7 cm dziļa.

Uz akmens virsmas ir redzamas uguns iedarbības pēdas un arī augsne ap akmeni ir tumšāka.

Vēsture

Iespējams, tieši šis akmens ir minēts jau 1739. gadā, kad, iztaujājot Allažu draudzes mācītāju un pērminderi par elkdievību šajā apvidū, pērminderis pastāstījis, ka esot kāds liels akmens, pie kura zemnieki upurējot. Viņš minējis arī citas upurvietas, tajā skaitā tādu, kur viens uz otra salikti trīs akmeņi. Pārbaudītāji ieteikuši šos akmeņus sadrupināt. Iespējams, šāds liktenis piemeklēja minētos trīs akmeņus, toties noapaļotā formas Černausku akmeni sadrupināt nebija tik vienkārši.

Akmens bija labi zināms – to kā lielu akmeni ir minējis ģeologs Bruno Doss 1895. gadā, 1931. gadā Černausku akmeni uzmērīja arheologs Arvīds Gusārs.

Ap 1982.-1984. gadu akmens virsmā tika iekalti burti “ZAĻKALNS”, acīmredzot, godinot tēlnieku Teodoru Zaļkalnu, kura dzimtās mājas ir ap 3 km attālumā. Citas saiknes ar akmeni Zaļkalnam gan nav. Akmenī ir arī vairāki citi, seklāki iekalumi.

270 | 25-09-2025