Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ķemeru Lielais akmens ir sens robežakmens, kurā ir iekalta arī zīme. Šis savdabīgais dabas un kultūras piemineklis atrodas mitrā mežā līdzās Mārupes novada Salas pagasta un Jelgavas novada Valgundes pagasta robežgrāvim, Mārupes novada pusē.

Akmens ir ap 4 metrus garš un 3 metrus plats, tas paceļas 1,4 metrus virs zemes.

Pēdējā desmitgadē Ķemeru Lielo akmeni pārklājusi sūnu sega (līdzīgs process notiek arī ar citiem Latvijas mežu dižakmeņiem) un tas pamazām saplūst ar meža ainavu – ejot gar robežgrāvi pa ceļu, to pat var nepamanīt.

Akmens “karjera” robežu iezīmēšanā sākās 1783. gadā, kad līdz 1795. gadam šeit bija robeža starp Kurzeme hercogisti un Krievijas impēriju. Kopš tā laika šeit ir atradusies administratīvā robeža – 19. gadsimtā starp Vidzemes un Kurzemes guberņu, Latvijas pirmās republikas laikā – starp Rīgas un Jelgavas apriņķi, padomju okupācijas laikā starp Rīgas un Jelgavas rajoniem, bet tagad – starp Mārupes un Jelgavas novadiem.

Akmens augšpusē ar aptuveni 1 cm dziļām līnijām ir iekalta zīme: 56 cm gara līnija, kurai kā “Y” zīmei, piekļaujas 40,5 cm gara līnija. Visi trīs līniju gali ir noslēgti ar nelielām šķērslīnijām. Visdrīzāk, zīme ir iekalta 1783. gadā. Šajā gadā arī Johans Kristofs Broce zīmēja Slokas apgabala plānu, Ķemeru Lielā akmens vietā kartē ieliekot atzīmi “Stein” – “akmens”. Akmens vietā bija robežas lūzuma punkts.

Visdrīzāk, akmens ieguva savu nozīmīgo lomu robežas nospraušanā tādēļ, ka tuvumā nav neviena cita zīmīga objekta.

290 | 13-10-2025