Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ↑ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Runtiņupes ala (Saulstaru ala) | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi. |
| Runtiņupes Lielais akmens | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Akmeņi, Nostāstu vietas | 23.1 % | Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā. |
| Sasmakas Elku liepa | Latvija | Talsu novads | Valdemārpils | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.1 % | Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m. |
| Sateseles gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 19.3 % | Apmēram 1,7 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums Siguldā, Sateseles gravā. |
| Sateseles kanjons | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas | 31.4 % | Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis. |
| Saules ūdenskritums | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Ūdenskritumi | 24.8 % | Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums. |
| Saulstaru iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 19.3 % | Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala. |
| Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.3 % | Vājš, ap 4,5 m augsts ūdenskritums pāri nelielai nišai. |
| Sautas kalna Garās alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.5 % | Ap 3,1 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij līdzās avotam, lejpus alai. |
| Sautas kalna vidējais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.7 % | Ap 5 m augsts ūdenskritums ar nelielu daudzumu ūdens. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 15.7 % | Ap 2,4 m augsts ūdenskritums ar nelielu ūdens daudzumu. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Seces Putraskroga kapu riņķa krusti | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukle | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 20.8 % | Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju. |
| Sējas ozols | Latvija | Saulkrastu novads | Sējas pagasts | Koki | 33.4 % | Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m. |
| Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 21.5 % | Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m. |
| Septiņavotu Augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 19.1 % | Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes. |
| Septiņavotu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 20.3 % | Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens. |
| Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 34 % | Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus. |
| Septiņavotu Malējais kritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Krāces, Staburagi | 16 % | Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte. |
| Sēravots austrumos no Bertrāma avota | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 21.6 % | Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai. | |
| Sēravotu Veselības avots | Latvija | Tukuma novads | Smārdes pagasts | Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti | 16.8 % | Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults. |
| Siguldas Mazā Velnala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 27.6 % | 10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna. |
| Sildruvu ūdenskritums | Latvija | Ventspils novads | Zlēku pagasts | Ūdenskritumi | 23.9 % | Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē. |
| Simtēnu gravas dzelzsavoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 21.2 % | Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm. |
| Simtgades kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 13.1 % | Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā. |
| Skaņaiskalns | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 47.7 % | Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu. |
| Skaņākalna Avota ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 22.8 % | Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot. |
| Skaņākalna Sausā ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas | 18.1 % | 5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis. |
| Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 17.4 % | Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts. |
| Skaņkalnes Lībiešu Upurala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Kulta vietas | 23.8 % | 10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 20.7 % | 0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. |
| Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 10.7 % | 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. Ūdenskritumu klāj krūmu saknes un aļģes. |
| Skujenieku ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Rembates pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā. |
| Šķūņa kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 21.3 % | Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis. |
| Slaktūža upītes klints | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 15.5 % | Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim. |
| Sleņģu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 22.2 % | 2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij. |
| Slepkavakmens Slepkavkalvā | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 27.8 % | Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta. |
| Slūnu iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 28.1 % | Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā. |
| Spriņģu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.2 % | Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi. |
| Sproģu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Embūtes pagasts | Avoti | 25.2 % | Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni. |
| Spulgsūnas ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 25.7 % | 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens. |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Staldzenes ūdenskritums | Latvija | Ventspils | Ūdenskritumi | 33.6 % | Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim. | |
| Struņķu kaskāde | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Ūdenskritumi | 13 % | Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes - 1,1 un ap 1,2 m augstas. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Sudmaļu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Krāces | 22.7 % | 0,6-0,9 m augsts un līdz 10 m plats ūdenskritums jeb, drīzāk, krāce. Lejup pa straumi upē ir mazāki pakāpieni. |
| Sūnu avots | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem. |
| Svētes atsegums pie Cielaviņām | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.3 % | Ap 2 m augsts un ap 20 m garš Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens) | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30 % | Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta. |
| Tītmaņu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 33.7 % | Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas. |
