Atrasti: 403
| Nosaukums ↑ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |
| Aglonas bazilika un klosteris | Latvija | Preiļu novads | Aglonas pagasts | Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas | 52.1 % | Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve. |
| Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 27 % | Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. |
| Aknīstes Velnala (Radžupes ala) | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Alas, Pazemes ejas | 20.2 % | Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā. |
| Alekšupītes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ūdenskritumi | 22.8 % | Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Amerikas avoti | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti, Klintis, Krāces | 27.4 % | Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti. |
| Anfabrikas klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Klintis | 35.8 % | Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi. |
| Ankšu vītols | Latvija | Valmieras novads | Vilpulkas pagasts | Koki | 21.6 % | Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m. |
| Ančiņu Velna akmens | Latvija | Ogres novads | Lauberes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.5 % | Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām. |
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Atsegums pie Terēniem | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 16.1 % | Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Aunapieres ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 19.3 % | Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Avots pie Melturiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 6.4 % | Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas. |
| Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) | Latvija | Ķekavas novads | Daugmales pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 19.8 % | Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts. |
| Avots Ramātu klinšu sākumā | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Avoti | 13.3 % | Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Aņītes Augstais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora. |
| Aņītes Garais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m. |
| Aņītes Vidējais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 23.3 % | Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara. |
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Beites kraujas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Ūdenskritumi | 13 % | Nelielu ūdenskritumu kaskāde pāri avotkaļķu iegulai. Divas galvenās kaskādes ir 0.8 un 1.1 m augstas. |
| Bertrāma sēravots (Bertrama avots) | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 16.3 % | Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos. | |
| Bezdelīgu klinšu ūdenskritums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim. |
| Bezdibeņa avota ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 26.1 % | Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Bornsmindes dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Klintis | 24 % | Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā. |
| Braslas Baltais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 20.9 % | Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim. |
| Briedīšu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 27.3 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Brāžu krāces | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 30.2 % | Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei. |
| Bukupes ūdenskritums (krāces) | Latvija | Saldus novads | Zirņu pagasts | Krāces | 19.1 % | Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti. |
| Bārbeles sērūdeņraža avots | Latvija | Bauskas novads | Bārbeles pagasts | Sēravoti | 27.5 % | Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts. |
| Bērzu bļodakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.3 % | Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana - saglabājies gredzena veida iekalums. |
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Ciskādu apse | Latvija | Rēzeknes novads | Sakstagala pagasts | Koki | 25.7 % | Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m. |
| Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 18.3 % | Viens no Latvijas jūrakmeņiem - jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums - 11 kubikmetri, augstums - 1,8 m. |
| Cērpenes dižakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata. |
| Cēsu Svētavots un Svētavota ala | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Alas, Avoti, Kulta vietas | 31.8 % | Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
| Dambju ozols | Latvija | Valmieras novads | Burtnieku pagasts | Koki | 32.9 % | Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī. |
| Dambjupītes smilšakmens arka | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Dabiskās arkas, Kulta vietas | 29.6 % | Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata. |
| Dančupītes ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 19.4 % | Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā. |
| Daudas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums. |
| Diždobeļu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Bārtas pagasts | Avoti | 17 % | Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā. |
| Dolesmuižas atsegums | Latvija | Salaspils novads | Salaspils pagasts | Klintis | 22.1 % | Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
