Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Aņītes Vidējais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 23.3 % | Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara. |
| Aņītes Garais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m. |
| Aņītes Augstais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Avots Ramātu klinšu sākumā | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Avoti | 13.3 % | Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē. |
| Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) | Latvija | Ķekavas novads | Daugmales pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 19.8 % | Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts. |
| Avots pie Melturiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 6.4 % | Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Aunapieres ala | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Alas | 19.3 % | Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Atsegums pie Terēniem | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 16.1 % | Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Apakšējais Vilsas ūdenskritums | Lietuva | Viļņas apriņķis | Traķu rajons | Ūdenskritumi | 25.5 % | Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem. |
| Ančiņu Velna akmens | Latvija | Ogres novads | Lauberes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.5 % | Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām. |
| Ankšu vītols | Latvija | Valmieras novads | Vilpulkas pagasts | Koki | 21.6 % | Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m. |
| Anfabrikas klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Klintis | 35.8 % | Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi. |
| Amerikas avoti | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti, Klintis, Krāces | 27.4 % | Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Alekšupītes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ūdenskritumi | 22.8 % | Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām. |
| Aknīstes Velnala (Radžupes ala) | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Alas, Pazemes ejas | 20.2 % | Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā. |
| Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 27 % | Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. |
| Aglonas bazilika un klosteris | Latvija | Preiļu novads | Aglonas pagasts | Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas | 52.1 % | Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve. |
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |