Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)
Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme – robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.
Rostu klinšu avotiņš
Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens.
Rostu niša
Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Rostu ala
Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Rostu klintis
Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots.
Grūbes dolomīta atsegums
Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas.
Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots
Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē.
Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots
Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē.
Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons
Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
Kraukļu ala
5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots.