Klūnu ala un avots

Klūnu ala, iekšskats. 2026. gada oktobris.

3,3 m gara, šaura ala Skujaines krastā, vidējā Klūnu atsegumā. Iespējams, vienīgā dabiskā Zemgales ala.

Klūnu pirmā atseguma avots

Klūnu pirmā atseguma avots. 2026. gada oktobris.

Neliels avotiņš, kas iztek tuvu Skujaines upes līmenim no Tērvetes svītas dolomītmerģeļa, veidojot nelielu nišu.

Empagu avots

Empagu svētavots. 2026. gada septembris.

Izteiksmīgs, spēcīgs mutuļavots – kāpjošais avots, kura gultnē vienmēr mutuļo smiltis. Kultūrvēsturisks piemineklis.

Valnazars (Velnezers)

Valnazars. 2026. gada jūlijs.

Ainavisks, 1,9 ha liels ezeriņš. Dzidrajam ūdenim ir zilganzaļa nokrāsa. Nostāstu vieta.

Opuļu svētavots

Opuļu svētavots, aka. 2026. gada jūlijs.

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.

Velna Skroderis

Velna Skroderis un tiltiņš. 2026. gada jūlijs.

Trešais lielākais zināmais akmens Latvijā, Akmens tilpums ir ap 100 m3, augstums – 4,2 m, uz to pāri Kujas upei ved iekārts tiltiņš.

Akmens “Zemes acs”

Neparastais akmens "Zemes acs". 2026. gada jūlijs.

Latvijai neparasts, unikāls akmens, kas sastāv no gandrīz balta, lielgraudaina kvarcīta. Atrasts, rokot dīķi.

Jēkabnieku riņķa krusts

Jēkabnieku riņķa krusts. 2025. gada decembris.

Lielākais riņķa krusts Latvijā, pārsteidzošā kārtā saglabājies kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem.