Klūnu ala un avots

3,3 m gara, šaura ala Skujaines krastā, vidējā Klūnu atsegumā. Iespējams, vienīgā dabiskā Zemgales ala.

Klūnu pirmā atseguma avots

Neliels avotiņš, kas iztek tuvu Skujaines upes līmenim no Tērvetes svītas dolomītmerģeļa, veidojot nelielu nišu.

Empagu avots

Izteiksmīgs, spēcīgs mutuļavots – kāpjošais avots, kura gultnē vienmēr mutuļo smiltis. Kultūrvēsturisks piemineklis.

Valnazars (Velnezers)

Ainavisks, 1,9 ha liels ezeriņš. Dzidrajam ūdenim ir zilganzaļa nokrāsa. Nostāstu vieta.

Rundānu Valna dūbe (Rundēnu Velna dobe)

Iespaidīga, līdz 13,6 m dziļa ieplaka ar ļoti stāvām malām. Veidojusies, kūstot ledājam.

Opuļu svētavots

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.

Atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām

Ap 4-6 metrus augsts un 70 m garš dolomītmerģeļu, dolomītu un mālu atsegums, Katlešu svītas stratotips.

Velna Skroderis

Trešais lielākais zināmais akmens Latvijā, Akmens tilpums ir ap 100 m3, augstums – 4,2 m, uz to pāri Kujas upei ved iekārts tiltiņš.

Akmens “Zemes acs”

Latvijai neparasts, unikāls akmens, kas sastāv no gandrīz balta, lielgraudaina kvarcīta. Atrasts, rokot dīķi.

Jēkabnieku riņķa krusts

Lielākais riņķa krusts Latvijā, pārsteidzošā kārtā saglabājies kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem.