Zvanu klintis

Zvanu klintis. 2024. gada oktobris.

Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.

Vecandrijāņu klintis

Vecandrijāņu klintis, liela niša. 2024. gada maijs.

Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.

Ramātu klintis

Ramātu klintis. 2025. gada maijs.

Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.

Ērģeļu klintis

Ērģeļu klintis. 2025. gada maijs.

Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.

Lielā Laņģu ala

Lielā Laņģu ala. 2024. gada novembris.

Liela ala, kuras garums, visdrīzāk, pārsniedz 48 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.

Jaunā Kalējala

Jaunā Kalējala. 2025. gada marts.

5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.

Līču aiza un ala

Līču aiza. 2024. gada novembris.

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Kalējala (Kalēja ala)

Kalēja ala (Kalējala). 2025. gada marts.

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Laņģu klintis

Laņģu klintis. 2024. gada novembris.

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.