Kalējala (Kalēja ala)

Strīķupes krastos ir vairākas interesantas alas – Stoķu alas, Patkula ala, Nebraukšu ala. Kalējala kopā ar tai līdzās esošo Jauno Kalējalu ir beidzamās Strīķupes alas – pēc aptuveni 3 kilometriem upīte ietek Gaujā.

Līdzīgi citām dabiskajām smilšakmens alām, Kalējalu ir veidojis avots. Tas joprojām ir redzams alas dziļumā, toties tuvāk alas ieejai tas jau plūst zem zemes. Alas ieejas daļa ir sausa un tagad reti kurš vairs ievēro avotiņu, kurš izplūst krietni zem ieejas. Alas grīdu klāj irdenas smiltis, kuras nobirušas no alas griestiem. Šādā veidā ala tās plašākajā daļā pakāpeniski paceļas augšup.

Pie ieejas Kalējala ir ap 3,4 m plata un ap 1,2 m augsta. Drīz vien griesti kļūst augstāki – vietām alā var iet, izstiepjoties pilnā augumā. Pēc aptuveni 30 metriem alas griesti kļūst zemi un līdz alas tālākajam galam nokļūt ir grūti (un, visdrīzāk, nevajag – nekā interesanta tur nav). Alas vidusdaļā 2025. gadā bija arī plats pīlārs – pa vienu pusi tam var brīvi paiet garām, bet otrā pusē būtu jārāpo pa šaurāku eju. Avotos minēts, ka alā ir arī ūdens lāma, taču autoram nav gadījies to redzēt.

Plašajā Kalējalā ziemā ir salīdzinoši siltāks, tādēļ tajā mēdz pārziemot sikspārņi.

Ala ir labi zināma gadu desmitiem ilgi – tā atrodas blakus ceļam starp Lenčiem un Strīķiem. Daudzie apmeklētāji laika gaitā ir nostaigājuši alas grīdu, tās ieejas daļa ir pakāpeniski nobrukusi, padarot to nedaudz īsāku.

Alu veidojošais smilšakmens ir trausls un daudzviet alas griestu pārsegums ir plats. Līdz ar to šī ala ir potenciāli bīstama, tajā ir iespējami arī lielāki smilšakmens nogruvumi.

Ir nostāsti, ka pie alas nelielā mājiņā agrāk esot dzīvojis kalējs – no tā ir cēlies alas nosaukums. Upītē pie alas esot arī paslēpti dārgumi, kurus sargājot liela čūska.

185 | 30-03-2025