Dolomītu krauja

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.

Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.

Gobdziņu klintis

Gobdziņu klintis. 2008. gada jūlijs.

Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā.

Anfabrikas klintis

Anfabrikas klintis un pagrabi. 2025. gada februāris.

Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.

Struņķu kaskāde

Struņķu kaskāde, augšējā pakāpe. 2025. gada janvāris.

Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes – 1,1 un ap 1,2 m augstas.

Ziedleju klintis

Ziedleju klintis vidusdaļā, lielākā niša. 2024. gada marts.

Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas.

Lielais Lauču akmens

Lielais Lauču akmens. 2024. gada februāris.

Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums – 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus

Krāčavots Laņģu klintīs

Krāčavots un nelielā aiza iebrukušās alas vietā. 2024. gada novembris.

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.