Rudzīšu akmens

Unikāls dižakmens – silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs.

Ezerskolas Upurakmens

Mūsdienu kulta vieta – plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā.

Kadaru bedrīšakmens (Kadarų akmuo)

Neparasts kultūrvēsturiskais akmens. 6,7 m garajā dižakmenī ir iekaltas ap 30 bedrītes un vairāki simboli.

Rozentāla akmens

Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās.

Meldzeres dobumakmens

Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Apstrādes mērķis un iemesls nav zināmi.

Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens)

Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums – 1,96 m.

Pastamuižas Velnakmens

Divi ainaviski, lieli akmeņi pie Daugavas. Atbilstoši teiksmām, šis ir viens, pāršķelts akmens, lai gan realitātē, visdrīzāk, divi dažādi akmeņi.

Rogāļu akmens

Liels viborgīta – granīta paveida – bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m.

Muižuļu dižakmens

Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem – tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums – 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts – 1913.16 IV.

Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme – robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.