Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Dienvidkurzemes novads

Kultūrvēsturiskie akmeņi Arheoloģiskie brīnumi Cilvēku radītie brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Ezerskolas Upurakmens

Ezerskolas Upurakmens. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Ezerskolas Upurakmens ir izteiksmīgs, plakanas formas akmens, ko mūsdienās uzskata par senu upurakmeni. Uz akmens virsmas tiek atstāti ziedojumi – monētas.

Koordinātes

56.22633 Z 21.07147 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts, rietumos no Kalnišķiem netālu no Papes ezera, ceļmalā dienvidaustrumos no Ezeriem (bij. Ezerskolas, Papes muižas)

Tilpums

3 m³

Augstums

0,9 m

Apkārtmērs

8,6 m

Garums

3 m

Platums

2,4 m

Iezis

Rapakivi granīts

Aizsardzības statuss

Reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas dabas parkā “Pape”.

Informācija apmeklētājiem

Atrodas privātīpašumā, tomēr ir publiski pieejams. Atrodas ceļa malā, viegli pieejams, marķēts.

Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Jā

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

20 m

Pieejamība

Viegli

Īpašuma statuss

Privāts

Karte

Plašāka informācija

Ezerskolas Upurakmens. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ezerskolas Upurakmens senatnē, iespējams, kalpoja kā kulta vieta, lai gan tam nav tiešu pierādījumu. Tomēr šī vieta rada īpašu noskaņu.

Akmens atrodas ainaviskā vietā – bijušās Papes muižas (zināmas arī kā Sesku muiža, vēlāk Ezerskola, bet mūsdienās – Ezeru mājas) parkā, netālu no Papes ezera ziemeļu gala. Rapakivi granīta bluķis patiešām izskatās tā, kā varētu iztēloties upurakmeni: aptuveni galda lielumā, ar samērā līdzenu virsmu un zemu formu.

Ezerskolas Upurakmens, ziedojumi. 2025. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Sadēdējušajā akmens virsmā vietām izceļas lieli, sārti laukšpata kristāli. Uz akmens vienmēr atrodami ziedojumi – monētas, savukārt ozolu zaros virs tā ir sasietas lentītes.

Saskaņā ar nostāstiem pie akmens senāk augusi svēto ozolu birzs – mūsdienās ap akmeni iestādīti jauni ozoliņi. Netālu atrodas arī dižliepa ar aplauztu stumbru, kas tomēr turpina dzīt jaunus dzinumus. Arī šo koku uzskata par īpašu – liepas zaros ir sasietas lentītes.

Pirmās ziņas par šo akmeni kā kultūrvēsturisku vērtību 1976. gadā ievākusi un publicējusi arheoloģe Ilze Loze.

343 | 15-12-2025