Lojas plaisala

Lojas plaisala Andreja klintī. 2025. gada jūnijs.

5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa.

Amerikas avoti

Augšējais Amerikas avots. 2025. gada jūnijs.

Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.

Patiltes ala

Patiltes ala. 2025. gada jūnijs.

18,3 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos. Ala atrodas Rāmkalnu atpūtas parkā.

Lielā Laņģu ala

Lielā Laņģu ala. 2024. gada novembris.

Liela ala, kuras garums, visdrīzāk, pārsniedz 48 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.

Jaunā Kalējala

Jaunā Kalējala. 2025. gada marts.

5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.

Līču aiza un ala

Līču aiza. 2024. gada novembris.

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Kirkilu karsta ezeri

Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz dienvidiem. 2025. gada marts.

Neparasts dabas piemineklis – daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais – Kirkilu ezers – ir vairāk, kā 1 km garš.

Kubeseles ala

Kubeseles ala. 2025. gada marts.

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.

Runtiņupes ala (Saulstaru ala)

Runtiņupes ala un Saulstaru iezis. 2025. gada marts.

Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.

Kalējala (Kalēja ala)

Kalēja ala (Kalējala). 2025. gada marts.

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.