Lielā Laņģu ala

Liela ala, kuras garums, visdrīzāk, pārsniedz 48 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.

Jaunā Kalējala

5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.

Līču aiza un ala

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Kirkilu karsta ezeri

Neparasts dabas piemineklis – daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais – Kirkilu ezers – ir vairāk, kā 1 km garš.

Kubeseles ala

Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.

Runtiņupes ala (Saulstaru ala)

Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.

Kalējala (Kalēja ala)

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Siguldas Mazā Velnala

10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.

Krāčavots Laņģu klintīs

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.

Velnapils ala (Velniapilio olą)

Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.