Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons

Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
Kraukļakmens avots

Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai – Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku.
Sproģu avots

Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.
Jaunzemu staburags

Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
Kuprainīša avotiņš

Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.
Laupītāju ala un Māras avotiņš

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.
Mergupes Liepavotu avots

Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu.
Vidējā Laņģu ala un avots

Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa.
Līču Lejasala (Līču Apakšala)

Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa.
Zīļu avotala

Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots.
