Dolomīta atsegums pie Vidus Smīdēm

Pirmais pamatiežu atsegums Amatas ielejā. Šeit ap 10 metrus garā posmā līdz 1 m augstumam atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.

Raunas Velnalas klintis

Ap 6 metrus augsti gaiša smilšakmens atsegumi iepretīm Tanīsa pilskalnam.

Hermas Kalna mūris

Augstākā smilšakmens klints Igaunijā. Visas kraujas augstums sasniedz 43 m, atseguma augstums – 19 m.

Stiglovas atsegumi

Vieni no retajiem klinšu atsegumiem Latgalē – līdz 3,5 m augsti Ogres svītas smilšakmens un aleirolītu atsegumi ap 500 m garā posmā.

Zvārtes iezis

Viena no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Amatas krasta kraujas augstums sasniedz 45 m, smilšakmens klintis līdz 16 m augstas.

Ņukšu atsegumi

Devona perioda Gaujas svītas smilšakmens atsegumi – beidzamie pamatiežu atsegumi Gaujas krastos.

Buļu iezis

Ap 135 m garš Gaujas svītas atsegums, kura kopējais augstums sasniedz ap 30 m. Trīs alas un augsts ūdenskritums.

Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums

Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts.

Govs ala un avots

Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.

Ģeologu kritene (Geologų duobė)

Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.