Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums

Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts.
Govs ala un avots

Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)

Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Lapsas ala (Lapės Ola)

Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Kļavu kritene (Klevų duobė)

6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala

5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Nebraukšu ala un iezis

Liela smilšakmens klints ar plašu nišu, kuras galā ir šaura, 7,6 m gara ala.
Ģendertu atsegums

Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints.
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)

Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums – ap 130 m.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)

Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
