Lojas Andreja klints

Lojas Andreja klints. 2025. gada jūnijs.

Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala.

Amerikas avoti

Augšējais Amerikas avots. 2025. gada jūnijs.

Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.

Zvanu klintis

Zvanu klintis. 2024. gada oktobris.

Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.

Vidagas atsegumi

Vidagas atsegumi. 2024. gada jūnijs.

Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.

Vecandrijāņu klintis

Vecandrijāņu klintis, liela niša. 2024. gada maijs.

Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.

Ramātu klintis

Ramātu klintis. 2025. gada maijs.

Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.

Ērģeļu klintis

Ērģeļu klintis. 2025. gada maijs.

Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.

Saulstaru iezis

Saulstaru iezis. 2025. gada marts.

Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala.

Laņģu klintis

Laņģu klintis. 2024. gada novembris.

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.

Spriņģu iezis

Spriņģu iezis. 2025. gada februāris.

Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.