Ramātu klintis

Ramātu klintis. 2025. gada maijs.

Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.

Ērģeļu klintis

Ērģeļu klintis. 2025. gada maijs.

Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.

Saulstaru iezis

Saulstaru iezis. 2025. gada marts.

Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala.

Laņģu klintis

Laņģu klintis. 2024. gada novembris.

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.

Spriņģu iezis

Spriņģu iezis. 2025. gada februāris.

Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.

Līču klintis

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.

Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas.

Tītmaņu iezis

Tītmaņu iezis. 2024. gada maijs.

Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.

Dolomītu krauja

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.

Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.

Gobdziņu klintis

Gobdziņu klintis. 2008. gada jūlijs.

Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā.