Miglas iezis
Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
Loša atsegumi
Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
Cepļa dolomīta atsegums
Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
Mālpils Mazās muižas atsegums
Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā.
Mergupes Liepavotu avots
Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu.
Muižarāju klintis
Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
Pitragupes krastu atsegumi
Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.
Skaņaiskalns
Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.
Galmicu klintis
Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos.
Lojas Andreja klints
Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala.