Černausku akmens

Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.

Meļķitāru Muldakmens

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.

Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)

Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums – 80 m3, augstums – 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta.

Laupītāju ala un Māras avotiņš

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.

Aknīstes Velnala (Radžupes ala)

Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.

Bērzu bļodakmens

Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana – saglabājies gredzena veida iekalums.

Jaunzemju Velna nags

Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta.

Odziņu bedrīšakmens

Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas 6-9 bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā.

Stupeļu pilskalna akmens

Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums – 6,8 metri.

Elekšu bedrīšakmens

Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā – šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes.