Kraukļu aiza

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.
Luknes 2. bedrīšakmens

Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.
Luknes 1. bedrīšakmens

Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.
Ventkalnu bedrīšakmens

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.
Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.
Černausku akmens
Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.
Meļķitāru Muldakmens

Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.
Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)

Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums – 80 m3, augstums – 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta.
Laupītāju ala un Māras avotiņš

11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala)

Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
