Karves ala (Govs ala)
12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Sleņģu ūdenskritums
2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij.
Ausjutišķu konglomerāts
Divi lieli dabiska betona – konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
Kalnasmīdu avoti
Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā.
Līgatnes Paparžu grava
Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš.
Ehalkivi akmens
Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums – 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta.
Barstīču akmens (Poķes akmens)
Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
Gobdziņu ala
Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots.
Kallastes smilšakmens atsegumi
Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri.
Žagatu klints
Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis.