Wondermondo Pasaule Eiropa Lietuva Panevēžas apriņķis

Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Jaroņa kritene (Jaronio duobė)

Jaroņa kritene (Jaronio duobė) 2024. gada decembris.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė) 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Jaroņa kritene izveidojās 1957. gada martā - sākotnēji kā dziļš caurums, kas laika gaitā paplašinājās, izveidojot tagad redzamo ezeru, kura diametrs ap 30 m.

22.5 %

Koordinātes
56.17385 Z 24.55749 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLietuva, Panevēžas apriņķis, Biržu rajons, Pabiržes seņūnija, rietumos no Pabiržes, Kirdonėliai ciematā, Žalgirio gatve 35
Ezeri, Kritenes
Nosaukums lietuviski
Jaronio duobė (nosaukts zemes īpašnieka uzvārdā)
Dziļums
7,3 m
Ezera / kritenes diametrs
32-34 m
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Tatulas svīta (D3t)
Aizsardzības statuss
Atrodas Biržu reģionālā parka Tatulas ainavu liegumā.
Informācija apmeklētājiem
Ir viegli piekļūt pa nelielu lauku ceļu, kas atzarojas no Žalgira ielas
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
249 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Mūsdienās Jaroņa kritene ir neliels, taču samērā dziļš ezeriņš – tā diametrs ir ap 32–34 metri, bet dziļums sasniedz 7,3 metrus.

1957. gada martā šeit, līdz tam līdzenā laukā, pēkšņi izveidojās dziļa karsta kritene. Sākotnēji tā bija ap 14 metrus (!) dziļa bedre ar gandrīz vertikālām malām – augšējos 8–9 metros atsedzās kvartāra nogulumi, bet dziļāk – devona perioda Tatulas svītas ģipšakmens un dolomīts. Zem šiem iežiem uz brīdi pavērās tukšums, kurā bija saskatāma plūstoša ūdens straume.

Dažu gadu laikā kritenes malas nogruva, bedre kļuva seklāka un platāka, nobiras aizpildīja dziļumā redzamo alas atvērumu, un Jaroņa kritenē sāka uzkrāties lietus ūdens.

Kopš kritenes izveidošanās ūdens gan vairākkārt atradis ceļu uz pazemes tukšumiem – ezers periodiski aizplūdis, atstājot dubļainu gultni, kas ar laiku atkal piepildījusies ar lietus un sniega ūdeņiem.

414 | 23-04-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums
Smardones avots. 2024. gada decembris.
Smardones avots
Smardones avots ir atpazīstamākais sēravots Lietuvā pie kura 1891. gadā tika uzcelta ārstniecības iestāde. Agrāk, līdz meliorācijas darbiem…8 470 m
Karves alas kritene, 2024. gada decembris.
Karves ala (Govs ala)
Karves ala jeb Govs ala ir viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. 12,6 metrus dziļā karsta kritene varbūt…11 850 m
Āpša ala (Barsuko ola). 2024. gada decembris.
Āpša ala (Barsuko ola)
Skaistās Āpša alas dabas takas galā atrodas pati Āpša ala - divu kriteņu sistēma, kurā var redzēt arī…13 910 m
Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz dienvidiem. 2025. gada marts.
Kirkilu karsta ezeri
Kirkilu ezeri, iespējams, ir iespaidīgākā karsta procesu izpausme Baltijā. Gruntsūdenī izšķīdušā ģipša slāņi ir radījuši simtiem iegruvumu, kuros…19 470 m

Pasaule Citi raksti

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.
Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Līču-Laņģu klinšu taka

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.