Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Mārupes novads

Kultūrvēsturiskie akmeņi Arheoloģiskie brīnumi Cilvēku radītie brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)

Ķemeru Lielais akmens. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Ķemeru Lielais akmens jeb Ķemeru Robežakmens ir liels akmens nomaļā vietā starp Lielo Ķemeru tīreli un Lielupi. Akmens kopš 18. gadsimta ir kalpojis par robežakmeni un tā virsmā 1783. gadā ir iekalta vienkāršota robežu shēma.

Vērtējums

21.1 %

Koordinātes

56.89296 Z 23.55358 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Mārupes novads, Salas pagasts (Mārupe), pie robežgrāvja, kas to nodala no Jelgavas novada Valgundes pagasta, Labā purva dienvidaustrumu stūrī

Kategorija

Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi

Nosaukuma alternatīvas

Ķemeru Robežakmens (līdz šim biežāk lietots nosaukums, taču Ķemeros, Robežu ielā ir uzstādīts piemiņas akmens senajai robežai, kuru arī dēvē par Ķemeru robežakmeni un tas tiešām atrodas Ķemeros)

Augstums

Ap 1,4 m

Garums

Ap 4 m

Platums

Ap 3 m

Aizsardzības statuss

Atrodas Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā

Informācija apmeklētājiem

Atrodas valsts īpašumā. Var piekļūt pa meža ceļiem, taču mitrā laikā vajadzēs zābakus.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

290 m

Pieejamība

Vidēji

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Plašāka informācija

Ķemeru robežakmens, skats no dambja. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ķemeru Lielais akmens ir sens robežakmens, kurā ir iekalta arī zīme. Šis savdabīgais dabas un kultūras piemineklis atrodas mitrā mežā līdzās Mārupes novada Salas pagasta un Jelgavas novada Valgundes pagasta robežgrāvim, Mārupes novada pusē.

Akmens ir ap 4 metrus garš un 3 metrus plats, tas paceļas 1,4 metrus virs zemes.

Pēdējā desmitgadē Ķemeru Lielo akmeni pārklājusi sūnu sega (līdzīgs process notiek arī ar citiem Latvijas mežu dižakmeņiem) un tas pamazām saplūst ar meža ainavu – ejot gar robežgrāvi pa ceļu, to pat var nepamanīt.

Ķemeru robežakmens, iekaltā zīme. 2025. gada oktobris. — Ķemeru robežakmens, iekaltā zīme, kuru pamazām aizslēpušas sūnas. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Akmens “karjera” robežu iezīmēšanā sākās 1783. gadā, kad līdz 1795. gadam šeit bija robeža starp Kurzeme hercogisti un Krievijas impēriju. Kopš tā laika šeit ir atradusies administratīvā robeža – 19. gadsimtā starp Vidzemes un Kurzemes guberņu, Latvijas pirmās republikas laikā – starp Rīgas un Jelgavas apriņķi, padomju okupācijas laikā starp Rīgas un Jelgavas rajoniem, bet tagad – starp Mārupes un Jelgavas novadiem.

Akmens augšpusē ar aptuveni 1 cm dziļām līnijām ir iekalta zīme: 56 cm gara līnija, kurai kā “Y” zīmei, piekļaujas 40,5 cm gara līnija. Visi trīs līniju gali ir noslēgti ar nelielām šķērslīnijām. Visdrīzāk, zīme ir iekalta 1783. gadā. Šajā gadā arī Johans Kristofs Broce zīmēja Slokas apgabala plānu, Ķemeru Lielā akmens vietā kartē ieliekot atzīmi “Stein” – “akmens”. Akmens vietā bija robežas lūzuma punkts.

Visdrīzāk, akmens ieguva savu nozīmīgo lomu robežas nospraušanā tādēļ, ka tuvumā nav neviena cita zīmīga objekta.

290 | 13-10-2025