Kiviojas ūdenskritums (Kivioja juga)

Kiviojas ūdenskritums, rietumu daļa. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Viens no neparastākajiem Baltijas ūdenskritumiem ir Kiviojas ūdenskritums. Ūdens šeit ir maz, taču ap 12-15 metrus augstais ūdenskritums iekrāsojis klinti tintes zilā krāsā.

Koordinātes

59.44375 Z 27.4077 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Igaunija, Austrumviru apriņķis, Jehvi pagasts, Igaunijas glinta (klints) pamatnē pie jūras krasta starp Martsi un Valasti

Upe

Kivioja (meliorācijas grāvis, kurš izzūd pazemē netālu no klints malas)

Augstums

12-15 m

Platums

Ap 250 m (kopējais izplūdes zonas platums), ap 40 m (zili iekrāsotās zonas platums)

Pakāpes

Ieži

Glaukonīta kaļķakmens, degslāneklis, fosforīts, smilšakmens, aleirolīts

Stratigrāfija

Ordoviks 🢖 Flojas stāvs 🢖 Hunnebergas horizonts (O₁HN) (zaļgans smilšakmens ar glaukonītu)

Ordoviks 🢖 Tremadokas stāvs 🢖 Varangu horizonts (O₁VR) (graptolītu slāneklis jeb argilīts)

Ordoviks 🢖 Tremadokas stāvs 🢖 Pakerortas horizonts (O₁PK) (fosforīts)

Kembrijs 🢖 Dominopoles stāvs 🢖 Tiskres svīta (Cm₂ts) (smilšakmens)

Kembrijs 🢖 Dominopoles stāvs 🢖 Līkati (Lükati) svīta (Cm₂lk) (māls)

Informācija apmeklētājiem

Lai piekļūtu, ir jāveic garš, grūts ceļs no Valastes ūdenskrituma stāvvietas. Uzkāpšana līdz ūdenskritumam ir bīstama - nesenie klinšu nobrukumi ir nestabili.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

4450 m

Pieejamība

Ļoti grūti

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Plašāka informācija

Kiviojas ūdenskritums, rietumu daļa. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Kiviojas ūdenskritums nav pilnvērtīgs ūdenskritums ierastajā izpratnē. Tas neveido vienotu straumi, kas sasniedz klints malu un krīt tai pāri – šeit ūdens no augstās klints vidusdaļas izplūst neskaitāmās sīkās straumītēs aptuveni 250 metrus platā joslā.

Ūdenskritumu veido Kiviojas upe – patiesībā 19. gadsimtā izrakts meliorācijas grāvis, kura straume tā arī nesasniedz Igaunijas glinta kraujas malu. Dažus desmitus metru pirms stāvkrasta ūdens cauri plānajai augsnei iesūcas plaisainajā ordovika perioda kaļķakmenī.

Kiviojas ūdenskritums, austrumu daļa. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Apmēram 15 metrus dziļāk ūdens sasniedz graptolītu slānekli – savdabīgu iezi, kas satur urānu, cinku, molibdēnu un citus metālus. Šis iezis ūdeni vairs nelaiž cauri, tādēļ Kiviojas ūdens šeit zem zemes plūst līdz pašai klints ārmalai.

Ūdens sūcas cauri glaukonīta smilšakmenim, kas atrodas virs graptolītu slānekļa. Tas ir neparasts iezis, kuru iekrāso zilganzaļš minerāls – glaukonīts. Ūdens pakāpeniski izskalo glaukonīta kristāliņus, pārklājot klinti ar savdabīgu kārtiņu tintes krāsā. Neparasts skats!

Glaukonīta smilšakmens gabals zem Kiviojas ūdenskrituma. 2026. gada maijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Kiviojas ūdenskritums izplūst aptuveni 250 metrus platā joslā. Tā austrumu daļā ūdens krīt no lielāka augstuma, un klints šeit drīzāk ir zaļa, pateicoties sūnām, kas klāj klints virsmu. Pēc neliela pārtraukuma seko rietumu daļa – zemāka, toties izteiksmīgi iekrāsota.

Ja upēs ūdens līmenis ir augsts, pa klints sienu plūst ievērojami lielāks ūdens daudzums, bet ziemās Kiviojas ūdenskrituma vietā veidojas plaši un iespaidīgi leduskritumi.

Piekļūšana ūdenskrituma pakājei ir bīstama! No aptuveni 30 metrus augstās klints jebkurā brīdī var nokrist lieli iežu bluķi, taču vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, kur spert soli – gandrīz visi klintsbluķi šeit ir nestabili un kustīgi, un viena neveikla kustība var izraisīt nopietnu traumu.

432 | 13-05-2026