Klūnu ala un avots

Skujaines upes labajā krastā lejpus Klūnām trīs posmos atsedzas devona perioda Tērvetes svītas dolomītmerģeļi un smilšakmeņi. Šie ir vieni no salīdzinoši nedaudzajiem dabiskajiem klinšu atsegumiem Zemgalē. Klintīm ir arī salīdzinoši liela zinātniskā nozīme – tās kalpo par Tērvetes svītas stratotipu un, vispār, ir viens no retajiem šīs svītas atsegumiem.

Vidējā atsegumā atrodas vēl viens interesants dabas piemineklis – neliela ala, kuru veidojis avots. Iespējams, šī ir vienīgā dabiskā ala Zemgalē.

Ala atrodas tuvu pie upes līmeņa un to nav tik viegli pamanīt. Ieeja ir tikai ap 0.3 m augsta, ala ir ap 0,7 m plata un ap 3,3 m gara. Tās grīdu klāj avota ūdens. Attiecīgi – šī nav patīkamākā vieta, kur ielīst, tomēr šī veidojuma izmērs ir pietiekams, lai to varētu uzskatīt par Latvijas mērogiem atbilstošu, pilnvērtīgu alu.

Alas griestus veido salīdzinoši cietāks dolomītmerģeļa slānis, savukārt avots ir aizskalojis krietni vien irdenāku smilšakmens slāni.

Cik zināms, alu apzināja dabas skaitīšanas ietvaros 2021. gadā (Dainis Ozols).

Izmantotie avoti

1. Dabas skaitīšanas dati, 2021.

492 | 11-10-2026