Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš

Krāšņā Pitragupes ieleja ir negaidīts atradums šķietami līdzenā Slīteres nacionālā parka daļā. Šeit upīte šķērso seno Litorīnas jūras krastu – un, nudien, pēc upes klinšainās daļas jau tuvāk tagadējai Mazirbes-Kolkas šosejai upei ir pāris smilšaini līkumi cauri augstām senajām kāpām. Mūsdienu jūra ir pāris kilometrus tālāk uz ziemeļiem.

Upītes gultnē un krastos ir atsegti Latvijā senākie virszemē redzamie ieži – Narvas svītas smilšakmeņi. Šeit tie ir sacementēti – tas ir īsts akmens atšķirībā no mums ierastā irdenā Gaujas krastu smilšakmens.

Labāk zināmais ūdenskritums (faktiski – krācīte) šajā apkaimē ir netālais Zviedrgrāvja ūdenskritums – skaists, krāsainu slāņu atsegums, kas izveidojies mākslīgi veidotā novadgrāvī. Tomēr mazāk zināmi ir arī divi mazi kritumiņi – kāplītes pašā Pitragupē.

Tagad Pitragupes krasti ar savām milzu papardēm atgādina tropiskos džungļus. Tomēr, ne tik sen – pirms nepilniem 100 gadiem – šeit bija pļavas un pārsimts metrus zemāk pa straumi – Kukšupes dzirnavas, kuru mūri vēl ir saglabājušies.

Pirmais slieksnis – neliela kāplīte – ir tieši lejpus senajam vietējam ceļam. Šis veidojums ir no skata necils, tomēr – īsts, maziņš ūdenskritumiņš!

Arī pirms šīs kāplītes Pitragupē ir vairākas straujteces, tomēr neviena no tām nekrīt pāri izteiktam iežu pakāpienam.

Toties ap 500 metrus lejāk pa straumi ir nākamais, jau izteiksmīgākais Pitragupes otrais ūdenskritumiņš.

106 | 18-08-2024