Raunas Staburags

Raunas Staburags, neapšaubāmi, ir viens no izteiksmīgākajiem staburagiem Latvijā. Šeit no Raunas stāvā krasta izplūstošie avoti ir izveidojuši un turpina veidot avotkaļķu klinti.

Ģeoloģija

Līdzīgi vairumam citu Latvijas staburagu, Raunas Staburags ir veidojies uz Pļaviņu svītas dolomīta un Amatas svītas smilšakmens slāņu robežas. Avota ūdens šķīdina dolomītu un satur karbonātu jonus. Nonākot virszemē, saskarē ar gaisu (tajā esošo ogļskābo gāzi) notiek ķīmiskā reakcija. Ūdenī veidojas kalcīta daļiņas, kuras nogulsnējas – avota izplūdes vietā veidojas kaļķa nogulas.

Dažādas augu un aļģu sugas ir iecienījušas avotkaļķu nogulas – avota ūdens ziemā ir salīdzinoši siltāks, augsne te vienmēr mitra, kaļķis ir porains – tajā viegli ieķerties saknēm, te uzkrājas barības vielas.

Avotkaļķi (citi nosaukumi: saldūdens kaļķieži, šūnakmens, travertīns) lielā mērā veidojas pateicoties tieši augiem. Kaļķa kārtiņa ātri pārklāj gan dzīvās, gan atmirušās augu daļas un šāds augu un akmens apvienojums ļauj klintij salīdzinoši ātri kļūt aizvien lielākai un augstākai. Avotkaļķi sākumā ir mīksti kā dubļi, taču, piesaistot ogļskābo gāzi, tie sacietē. Tādēļ šūnakmens kā būvakmens ir bijis ļoti ērts – sākumā to var griezt ar nazi, taču pēc neilga laika tas sacietē.

Kopējais Raunas Staburaga avotkaļķu iegulas garums gar Raunu ir 82 metri un platums no 10 līdz 25 metriem. Taču izteiktākā daļa, kura pievērš apmeklētāju uzmanību, ir avotkaļķu bluķis kas paceļas līdz 3,7 metrus virs upes un ir ap 17 metrus garš (2.).

Avotkaļķu bluķī ir ap 1,3 m dziļa niša – to, visdrīzāk, agrākajos laikos, kad Raunas ieleja bija nedaudz seklāka, izveidoja upes straume. Arī tagadējā upes līmenī avotkaļķi veido pārkari virs upes.

Raunas Staburags veidojies apmēram 8000 gadus (iespējams, par dažiem gadu tūkstošiem ilgāk) (2.) un turpina veidoties arī tagad.

Mazāk izteikti avotkaļķu nogulumi Raunas labajā krastā ir arī lejpus Raunas Staburagam.

Atjaunošanās pēc degradācijas

Savulaik Raunas Staburags bija pats sava skaistuma upuris. Iespējams, tagad jau piemirsies, bet aptuveni pirms 30 gadiem, šķiet, katrs apmeklētājs uzskatīja, ka viņa pienākums ir uzkāpt uz šūnakmens klints. Droši vien daudzos ģimenes albumos ir attēli, kur ģimene ir līksmi sasēdusies uz Raunas Staburaga. Daudzviet sūnu sega bija iznīkusi, klints bija atkailināta. Atcerieties: sākumā avotkaļķi ir mīksti kā dubļi. Ja tiem neļauj sacietēt, klints veidošanās apstājas un tā degradējas.

Mūsdienās tā, par laimi, vairs nav. Raunas Staburags ir viens no nedaudzajiem rūpīgi un ilgstoši apsaimniekotajiem dabas pieminekļiem. Pašvaldība šeit izveidojusi ērtu piekļuvi – platas, drošas kāpnes un apskates platformu, staburags tiek arī izgaismots.

Soli pa solim staburagu atkal pārklājusi avotkaļķu atsegumiem raksturīgā augu valsts.

Alpu kreimule

Uz brīdi Raunas Staburags bija vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur auga Alpu kreimule (Pinguicula alpina) – savdabīgs augs ar skaistiem ziediem. Augs ir kukaiņēdājs, šādi kompensējot to, ka kreimules bieži aug ar fosforu nabagās augsnēs.

Alpu kreimule pasaulē nav retums – tā aug gan tālu ziemeļos, pat Svalbārā, gan augstu kalnos, piemēram Himalajos. Taču, kā skaists atgādinājums par skarbo klimatu pēc pēdējā ledus laikmeta, tā bija saglabājusies arī Latvijā, šķiet, gandrīz vienīgajā tai piemērotajā vietā – uz Daugavas Staburaga klints.

Kad Pļaviņu HES applūdināja Daugavas Staburagu, jauna Alpu kreimules atradne “uzradās” Raunas Staburagā. Visdrīzāk, daži augi no Daugavas Staburaga tika pārvesti un pārstādīti Raunas Staburagā, lai gan autoram nav drošu avotu, ka tas tiešām tā noticis.

Šķiet, Raunas Staburaga izmīdīšanas dēļ Alpu kreimule iznīka arī šeit. Ap 2000. gadu augs vairs nebija atrodams un šobrīd vairs nav ziņu, ka Latvijā dabā kaut kur vēl augtu šīs sugas augi.

Vai šis ir vienīgais staburags Latvijā?

Bieži tiek uzsvērts, ka Raunas Staburags ir vienīgais šāda veida dabas veidojums Latvijā, vismaz kopš Daugavas Staburaga iznīcināšanas.

Tā gluži nav. Protams, katrs staburags ir unikāls, taču vietām Latvijā ir līdzīgi avotkaļķu veidojumi. Iespaidīgs ir Kalnabeitu Staburags pie Siguldas. Te Lorupes krastā jau ir izveidojusies neliela Raunas Staburagam līdzīga klints ar pārkari, pār kuru tāpat līst avota tērcītes. Septiņavotu Malējais kritums Kazu gravā pie Cēsīm ir izveidojis savdabīgu avotkaļķu terasi, arī pārējie Septiņavotu ūdenskritumi krīt pāri avotkaļķu veidojumiem – staburagiem.

Mazāk iespaidīgi staburagi ir arī citur, piemēram Abavas un Daugavas ielejās.

Izmantotie avoti

1. Dabas lieguma “Raunas Staburags” dabas aizsardzības plāns 2018-2030, Raunas novada dome.
2. M. Krievāns, N. Stivriņš, A. Kalvāns. Raunas Staburaga teritorijā esošo avotu ūdens plūsmas izmaiņu cēloņu izpēte, 2022.

114 | 07-09-2024